Ketlera Elizabete Magdalēna

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elisabeth Magdalena Wappen.png

Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580.–1649.) - Pomerānijas princese, Kurzemes un Zemgales hercogiene konsorte.

Elizabete Magdalēna fon Greifa dzimusi 1580. gada 17. aprīlī Volgastē. Viņas tēvs bija Pomerānijas-Volgastes hercogs Ernsts Ludvigs (Ernst Ludwig Herzog von Pommern-Wolgast), māte Sofija Hedviga (Maria von Sachsen) nāca no Braunšveigas-Līneburgas. 1600. gada 14. maijā Volgastē apprecējās ar hercogu Frīdrihu un rudenī ieradās Kurzemē. Atbalstot hercoga Frīdriha centienus nodrošināt Kurzemes neitralitāti un panākt prinča Jēkaba tiesību atzīšanu uz hercogistes troni, viņa izvērsa plašu saraksti ar dažādu valstu valdniekiem un viņu sievām. Kā atraitnes tiesa un vīra dāvinājumi piederēja vairāk nekā 20 muižu, nozīmīgākās no tām bija Dobeles pils un muiža, Jumpravmuiža, Mežmuiža (Grenzhof, mūsd. Augstkalne Žagares pierobežā) , Lipsti un Ozolmuiža pie Jelgavas.

Viņa rūpīgi uzraudzīja savu muižu saimniecību. Muižu pārvaldniekiem bija jāiesniedz atskaites hercogienei vairākas reizes nedēļā un jāsaskaņo visi darbi. Liela vērība muižās tika veltīta dārzkopībai un ārstniecības augu audzēšanai.[1] Hercogienes aptiekāri, kā arī viņa pati augus izmantoja ārstniecības līdzekļu gatavošanai.[2][3] 1646. gada 5.(15. p.v.st.) septembrī hercogiene deva rīkojumu dibināt (nodedzinātās Jaunpilsētiņas - Neues Städtlein - vietā) par godu nelaiķim vīram nosauktu pilsētiņu Frīdrihštati (mūsd. Jaunjelgava). Pēc vīra nāves (1642. g.) viņai palika laulību līgumā paredzētā atraitnes tiesa: Dobeles pils un muiža. Pils kompleksā pēc hercogienes rīkojuma veica apjomīgus celtniecības un labiekārtošanas darbus. Uz dzīvi Dobeles pilī Elizabete Magdalēna pārcēlās 1643. gada novembrī un nomira tur 1649. gada 23. februārī.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tinktūru gatavošanai izlietoto ārstniecības augu saraksts. 1636. g. 19. oktobrī. - LVVA, 554. f., 1. apr., 195. l.
  2. Galma aptiekāra Marka Rūela (Ruhell) vēstule hercogienei. Dobelē, ap 1640. g. - LVVA, 554. f., 1. apr., 219. l.
  3. Johana Heveliusa (Hövelius) vēstule hercogienei. Rīgā, 1638. g. 2. maijā. - LVVA, 554. f., 1. apr., 223. l.

Literatūra par šo tēmu

  • Ernst Seraphim; Louisa Charlotta, Duchess of Courland; August Seraphim. Aus Kurlands herzoglicher Zeit : zwei Fürstengestalten des XVII. Jahrhunderts : Gestalten und Bilder. - E.Behre's Verlag: Mitau, 1892, 248 S.

resursi internetā par šo tēmu