Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fridrihs Vilhelms
Friedrich Wilhelm von Kettler.jpg
valda 22.01.1698.-21.01.1711.
laulība Anna no Krievijas
bērni nav
dzimta Ketleru dinastija
tēvs Fridrihs Kazimirs
māte Elizabete Sofija no Brandenburgas
dzimis 1692. Mītavā
miris 21.01.1711.

Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim.

Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves 1681. gadā (hercogistē kā reģents Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis Ferdinands). Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Tā kā troņa mantošanas brīdī Vilhelmam bija nepilni 6 gadi, par jaunā hercoga aizbildniecību izraisījās pamatīgas politiskas cīņas. No vienas puses, pēc reģenta statusa un līdz ar to arī varas hercogistē tiecās viņa māte hercogiene atraitne Elizabete Sofija (1674.–1748.), no otras, – mirušā hercoga brālis Ferdinands Ketlers (1655.–1737.), kurš ilgu laiku bija pavadījis Polijas–Lietuvas karadienestā. virsroku guva hercogs Ferdinands. 1709. gadā Hercogistes padome atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,[1] 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet ja hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu pensiju katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē. Atceļā no kāzām, Kipinshofā, 1711. gada 21. janvārī Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira, neatstājis pēcnācējus.


Priekštecis:
Fridrihs Kazimirs
Kurzemes un Zemgales hercogs
1698.-1711.
Pēctecis:
Ferdinands


Atsauces un paskaidrojumi

  1. 1710. gadā nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).

Resursi internetā par šo tēmu