Komenskis Jans Amoss

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Comenius.jpg

Jans Amoss Komenskis (lat. Iohannes Amos Comenius, čeh. Jan Amos Komenský, vāc. Johann Amos Comenius, 1592.-1670.) - reliģisks sludinātājs, domātājs, pedagoģijas zinātnes aizsācējs Eiropā.

Dzimis 1592. gada 28. martā Dienvidmorāvijā, dzirnavnieka ģimenē. Viņa mācības sākās vietējā draudzes skolā. 12 gadu vecumā kļuva bārenis. Ar brāļu draudzes gādību viņš uzsāka mācības latīņu skolā Pšešovā, vēlāk studēja teoloģiju Herbornas akadēmijā un Heidelbergas universitātē. Protestantu sludinātājs, vadīja vienu no Morāvijas brāļu draudzēm. 1618. gadā salaulājās ar Pšešovas birģermeistara meitu Magdalēnu Vizovsku, taču jau 1622. gadā sieva un bērni mira mēra epidēmijas laikā. 1624. gadā apprecējās ar Brandisas bīskapa meitu Mariju Doroteju (kura mira 1648. gadā). Komenskis pameta izmirušo Morāviju un pārcēlās uz dzīvi Lešno, Polijas karalistē, kur nodibināja ģimnāziju. Vēlāk dzīvoja Zviedrijas karalistē, kanclera Aksela Oksenšjernas aizbildniecībā. 1627. gadā viņš sāka rakstīt "Lielo didaktiku” čehu valodā, bet pabeidza to 1632. gadā. 1631. gadā sarakstīja grāmatu "Atvērtās durvis uz valodām un visām zinātnēm”, kurā latīņu valodas mācība bija cieši saistīta ar apkārtējās pasaules izzināšanu. No 1642. līdz 1648. gadam dzīvoja Elbingā, Karaliskajā Prūsijā, pēc tam - Anglijas karalistē. 1649. gadā apprecējās ar Janu Gajusovu. Transilvānijas prinča Ģerģa I Rākoči atraitne uzaicināja Komenski uz Ungārijas karalisti, kur Šārošpatakā viņš nodibināja un vadīja skolu. Vēlāk atgriezās Lešno. 1656. gadā poļu nemiernieki nodedzināja Komenska skolu, spiestuvi un arhīvu. Pats Komenskis pārcēlās uz Amsterdamu, kur 1658. gadā izdeva mācību grāmata „Jutekļiem uztveramo lietu pasaule attēlos” - pirmā ilustrētā mācību grāmata pasaulē un savdabīga elementāro zināšanu enciklopēdija bērniem. Miris 1670. gada 15. novembrī.

Savos uzskatos izteikti ietekmējies no Bēkona sensualisma izziņas teorijas. Saskatīja pedagoģijas un valsts politikas ciešo saistību un mijiedarbību. Uzstājoties pret sociālo ļaunumu, kariem un iekšējām nesaskaņām komenskis meklēja humānus un nevardarbīgus līdzekļus miera nodrošināšanai starp valstīm. Par vienu no šādiem līdzekļiem viņš saskatīja izglītībā, kura izplatāma visās valstīs un tautās. Cilvēku sagatavošanu patiesi cilvēcīgai dzīvei un radošai darbībai Komenskis skatīja ciešā kopsakarā ar "pansofijas" (pansophiae) ideju, ko viņš uzskatīja par galveno metodoloģisko orientieri, lai cilvēci tuvinātu patiesības, taisnības un skaistuma pasaulei. Ar terminu „pansofija” Komenskis saprata vispārēju gudrību, kuras pamatā ir visu lietu būtības izzināšana. Gudrība nav iedomājama bez izziņu metožu apguves, garīgo spēju vingrinājumiem, bez augstas tikumības. Pareizai audzināšanai jāatbilst dabai (vecuma īpatnībām), jo cilvēks ir dabas daļa, kas pakļaujas tās likumiem. Pēc viņa domām izzināšana ir aktīvs process, kas cieši saistīts ar sistemātiskas mācīšanās principiem. Uzskatīja, ka visi cilvēki, neatkarīgi no kārtas, ir spējīgi izglītoties un iegūt zināšanas. Izveidoja jaunu didaktikas sistēmu, kuras pamatprincipi - uzskatāmība, pakāpeniskums, atdarināšana, vingrināšanās, - pavēra jaunu pieeju dabas likumu izziņaiun racionāli organizēja zināšanu apguvi un nostiprināšanu.

  • Līdz sešiem gadiem bērnu mācības un audzināšana noris mātes skolā. Par tādu skolu jākļūst katrai ģimenei mātes vadībā. Šajā vecumposmā jāveicina bērnu tieksme izteikties, darboties, izzināt, paust savu viedokli un iztēli.
  • Pēc mātes skolas visi bērni neatkarīgi no kārtas un dzimuma sešu līdz divpadsmit gadu vecumā mācās tautas skolā. Tautas skolā jāmāca tas, kas cilvēkiem noderētu visu mūžu, proti, brīvi lasīt nu rakstīt dzimtajā valodā, mērīt, dziedāt pazīstamas melodijas, zināt katķismu un Bībeles stāstus, aritmētiku, dabaszinību, vēstures, ģeogrāfijas, kosmogrāfijas, ģeometrijas pamatus, prast orientēties saimniecībā un politikā. Skolas svarīgākais uzdevums ir valodas tīrības izkopšana.
  • Nākamajā pakāpē – latīņu skolā jeb ģimnāzijā – mācās 12 līdz 18 gadus veci jaunieši, kas dzimtās valodas skolā apliecinājuši tieksmi nodarboties ar zinātnēm un mākslām. Latīņu skolās līdzās tradicionālajām brīvajām mākslām ietverti arī mācību priekšmeti – fizika, dabas mācība, vēsture, ētika, teoloģija.
  • Ceturtajā izglītības pakāpē – akadēmijā – mācās apdāvinātākā jaunatnes daļa no 18 līdz 24 gadu vecumam. Lai gan akadēmijas projektā saglabātas tradicionālās universitāšu fakultātes, tomēr iezīmētas arī jaunas tendeces – pansofistisko zināšanu, zinātnes sasniegumu apguve.

Katra izglītības pakāpe ir iepriekšējās skolas turpinājums. Audzināšanas procesu sadalīja 3 posmos: sevis un apkārtējās pasaules izzināšana (intelektuālā audzināšana); sevis pārvaldīšana (morālā audzināšana); tiekšanās uz Dievu (reliģiskā audzināšana). Zināmākie darbi ir "Atvērtās durvis uz valodām un visām zinātnēm" (1631.), "Lielā didaktika" (Didactica opera omnia, 1657.), „Vispārīgs padoms par cilvēka dzīves uzlabošanu” 7 sējumos, sarakstījis pasaulē pirmo pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas rokasgrāmatu "Mātes skola".

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 204. lpp.
  • Komenskis J.A. Lielā didaktika. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 231 lpp., ISBN 5405008354
  • Auspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. - RaKa: Rīga, 2003.

  • Veit-Jakobus Dieterich. Jan Amos Comenius. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. - Rowohlt: Reinbek, 2005, ISBN 3-499-50466-9
  • Dieter Fauth. Comenius – im Labyrinth seiner Welt. - Religion & Kultur Verlag: Zell am Main, Würzburg, 2009, ISBN 978-3-933891-21-1
  • Joachim Friedrichsdorf. Umkehr: Prophetie und Bildung bei Johann Amos Comenius. - Schulz-Kirchner: Idstein, 1995, ISBN 3-8248-0211-2

  • Kurdybacha Ł. Działałnošć Jana Amosa Komenskiego w Polsce. - Warszawa, 1957
  • Sesja naukowa w Lesznie w czterechsetna rocznica powstania Gimnazjum_ i w trzechsetna wydania «Opera didactica omnia» J. A. Komeńskiego. / red. Kurdybacha, Wrocław - Warszawa, 1957

Resursi internetā par šo tēmu