Konfederācija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Konfederācija (no lat. confoederare - "savienot"; angl. confederation, vāc. Staatenbund, Konföderation, fr. confédération, kr. конфедерация) - ar starptautisku līgumu nodibināta suverēnu zemju savienība. Konfederācijai parasti nav konstitūcijas un tās pavalstu pilsoņi nav tieši pakļauti konfederācijas centrālajai pārvaldei, kuras ziņā pamatā ir kopējā ārpolitika un bruņotie spēki. Pavalstis parasti saglabā suverenitāti iekšpolitikā un finansēs.

Pirmssākumi meklējami Senās Grieķijas polisu un viduslaiku Eiropas pilsētu savienībās, taču teorētiski konfederācijas locekļu saistības noformulētas jaunajos laikos. Par konfederācijām uzskatāmas Šveices kantonu savienība (1291.-1818.), Nīderlandes Apvienotās provinces (1609.-1795.), Ziemeļamerikas pavalstu savienība (1777.-1787.), Vācu savienība (1815.-1866.).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 35. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu