Konstebls
No ''Vēsture''
Konstebls (no viduslat. comes stabuli - "staļļa priekšnieks"; angl. constable, vāc. Konstabler, fr. connétable, kr. констебль) - atkarībā no konteksta:
- 1. Bizantijas impērijā imperatora jātnieku gvardes komandieris (comites stabuli).
- 2. Anglijas karalistē Karaļa padomes loceklis ar plašām pilnvarām pārvaldē un tiesu lietās. No XVI gs. konstebls galma amatpersona bez īpašām funkcijām, bet XVIII gs. amats tika likvidēts. Jaunākajos laikos Lielbritānijā un vairākās citās Britu sadraudzības valstīs zemākais policijas ierēdnis.
- 3. Francijas karalistē konstebls sākot ar XII gs. bija viens no augstākajiem ierēdņiem, karaļa labā roka, karaspēka virspavēlnieks ar neierobežotu varu kara gadījumā. 1627. gadā amats likvidēts. To atjaunoja Napoleons Bonaparte, kļuvis par imperatoru, taču pēc monarhijas restaurācijas 1815. gadā amats tika likvidēts.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
