Kordovas kalifāts

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kordovas emirāta teritorija ap 910. gadu
Pireneju pussala 910.-1492. gados

Kordovas kalifāts (ar. الخلافة الأموية في الأ, angl. Caliphate of Cordoba, vāc. Kalifat von Córdoba, fr. Califat de Cordoue, sp. Califato de Córdoba, kr. Кордовский халифат) - valsts Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam Kordovas emirāts. Lielāko uzplaukumu, kļūstot par kultūras un ekonomikas ziņā attīstītāko valsti Eiropā, valsts piedzīvoja X gs., kad 929. gadā Abdarrahmāns III, pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par kalifu, kā arī viņa dēla Al Hakama II laikā (961-976). Šie kalifi sūtīja savus emisārus pa visu tā laika zināmo pasauli, uzpirkt rokrakstus Kordovas bibliotēkai (kurā bijis savākts vairāk nekā 400 000 manuskriptu). Kordovas akadēmija kļuva par Rietumu pasaules zinātņu centru, kurp studēt devās zinātnieki gan no Centrāleiropas, gan Centrālāzijas un Āfrikas, tai sacenšoties par lielākā zinātņu centra statusu ar Bagdādi. Monarhu paraugam sekoja aristokrātija, kļūstot par mākslinieku un litarātu mecenātiem. Uzplauka literatūra, mūzika, arhitektūra, tiesības. Tikai pašā Kordovā tai laikā bija vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju un 100 000 ēku. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija kristieši, tiesību ziņā pielīdzināti musulmaņiem. Valdošo eliti veidoja mauru un islamu pieņēmušo (ar. muvalladi, sp. renegados) vai piederību kristietībai saglabājušu (t.s. mozarābi - no ar. mustarab - "kļuvis par brāli") vestgotu aristokrātija. Kā uz vietu, kur valda reliģiju brīvība, uz Kordovu pārcēlās arī liels skaits ebreju, veidojot plašas kopienas. Ēnas puses šai politikai bija valsts militārā potenciāla mazināšanās un politiskās intrigas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa valstī iebrukušie berberi un valsts beidza pastāvēt, atkal sašķeļoties daudzos emirātos.

Kordovas emīri (756.-929.)

  • Abdarrahmans I (Abd ar-Rahman), valda 756.-788. g.
  • Hišams I (Abu-l-Valid Hišam ibn Abd ar-Rahman), valda 788.-796. g.
  • Hakams I (al-Muzafar Abu-l-As Hakam ibn Hišam), valda 796.-822. g.
  • Abdarrahmans II (an-Nasir Abu Mutarrif Abd ar-Rahman ibn Hakam), valda 822.-852. g.
  • Muhamads I (Abu Abdallah Muhammad ibn Abd ar-Rahmans), valda 852.-886. g.
  • Munzirs (Abu-l-Hakam Munzir ibn Muhammad), valda 886.-888. g.
  • Abdallahs (Abu Muhammad Abdallah ibn Muhammad), valda 888.-912. g.

Kordovas kalifi (929.-1031.)

  • Abdarrahmāns III (an-Nasirlidinnallh Abu Mutarif Abd ar-Rahman ibn Muhammad ibn Abdallāh), valda 912.-861. g., no 929. gada kalifs
  • Hakams II (al-Mustansir billāh Abu-l-Gazi Hakam ibn Abd ar-Rahman), valda 961.-976. g.
  • Hišams II (al-Muaijad billāh Abu-l-Valid Hišam ibn Hakam), valda 976.-1009. un 1010.-1013. g.
  • Muhamads II (al-Mahdi Abu-l-Valid Muhamad ibn Hišam), valda 1009.-1010. g.
  • Suleimans (al-Mustain Abu Aijub Sulaiman ibn Hakam), valda 1010. g. un 1013.-1016. g.
  • Alnasirs (Ali an-Nasir), valda 1016.-1018. g.
  • Abdarrahmans IV (al-Murtada Abd ar-Rahman ibn Muhammad), valda 1018. g.
  • Alkasims (al-Kasim al-Mamun), valda 1018.-1021. un 1022.-1023. g.
  • Jahja Almutali (Jahja al-Mutali), valda 1021.-1022. un 1025.-1027. g.
  • Abdarrahmans V (al-Mustazhir Abu Mutarrif Abd ar-Rahman ibn Hišam), valda 1023.-1024. g.
  • Muhamads III (al-Mustakfi Muhammad ibn Abd ar-Rahman), valda 1024.-1025. g.
  • Hišams III (al-Mutadd Abu Bakr Hišam ibn Abd ar-Rahman), valda 1027.-1031. g.

Literatūra par šo tēmu

  • Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1
  • Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6
  • Codera F., Estudios críticos de historia árabe-espaňola. [v. 1—3] - Saragosse, 1903-17
  • Gonzáles Palencia A., Historia de la Espana musulmana. 4 ed., Barcelona-B.Aires, 1940
  • Крачковский И. Ю., Арабская культура в Испании. - Москва-Ленинград, 1937
  • Леви-Провансаль Э., Арабская культура в Испании. - Москва, 1967
  • Джесси Рассел. Кордовский халифат. - VSD, 2013. ISBN 978-5-5096-3718-6

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kordovas_kalifāts&oldid=61337"