Līvijs Tits

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tits Līvijs (lat. Titus Livius, ~59. g.p.m.ē.-15. vai 17. g.) - vēsturnieks, Senās Romas vēstures sarakstītājs.

Dzimis patavijā (mūsd. Paduja). Imperatora Augusta draugs. T.s. "kabineta vēsturnieks": nekur daudz neceļoja, nepētīja, bet pētījumus veica kabinetā, izmantojot rakstiskus un mutiskus avotus. Pamatdarbs bija Senās Romas vēsture "Ab Urbe Condita Libri" ("Kopš pilsētas dibināšanas", aptver laiku no 753.g. p.m.ē līdz 9. gadam) sadalītu 142 grāmatās, no kurām saglabājušās 35 kopijas (grāmatas I-X, kas aptver laiku kopš Eneja ierašanās līdz 292. g.p.m.ē., un XXI-XLV par laiku no Otrā pūniešu kara līdz 167. g.p.m.ē). Pēc uzskatiem konservatīvs republikānis, par vienu no lielākajiem ļaunumiem uzskatīja pilsoņu karu. Savos darbos centās parādīt, kā romieši sāka un kāpēc guva panākumus, iemūžināt Romas slavu. Tendenciozs. Pārdzīvoja idealizēto "seno tikumu" pagrimumu, ticēja augstājai predisponācijai fatum, taču pieļāva, ka stipras gribas ļaudis spēj to ietekmēt. Pēc stila episks, gan vēsturnieks, gan literāts.

Literatūra par šo tēmu

  • Tits Līvijs. Hannibals pret Romu. - Liesma: Rīga, 1973. - 398 lpp.
  • Tits Līvijs. XXI grāmata: Hanibals iebrūk Itālijā. - Valters un Rapa: Rīga, 1939. - 192 lpp.

  • Erich Burck. Das Geschichtswerk des Titus Livius. - Winter: Heidelberg, 1992, ISBN 3-533-04558-7

  • Ogilvie R.M. A Commentary on Livy. Books I-V. - Clarendon Press: Oxford, 1965, ISBN 0-19-814432-6

  • Карпюк С. Г. Полибий и Тит Ливий: ὄχλος и его римские соответствия // Вестник древней истории. 1996, №3., С. 44–53.
  • Кнабе Г. С. Рим Тита Ливия — образ, миф и история // Тит Ливий. История Рима от основания города. - Ладомир: Москва, 2002 - С. 647–708
  • Кузнецова Т. И., Миллер Т. А. Античная эпическая историография: Геродот. Тит Ливий. - Наука: Москва, 1984 - 213 стр.

Resursi internetā par šo tēmu