Latvijas un Vācijas Līgums par vāciešu pārvietošanu

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju (vc. Vertrag ueber die Umsiedlung lettischer Buerger deutscher Volkszugehoerigkeit in das Deutsche Reich, kr. Договор между Германией и Латвией о переселении граждан Латвии немецкой национальности в Германию) - 1939. gada 30. oktobrī noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un Vāciju par Latvijas pilsoņu vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas uz Vāciju, kas bija paredzēta kā “vienreizēja akcija, ar ko vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības”. Akcijas norises īstenošanai tika atvēlēti nepilni divi mēneši: izceļotājiem pēc atteikšanās no Latvijas pavalstniecības un dokumenta saņemšanas bija līdz 1939. gada 15. decembrim jāatstāj Latviju. Rezultātā 1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47-50 000 baltiešu, Latvijas pilsoņu (līdz izceļošanai Latvijā dzīvoja, kā 1939. gada oktobrī rakstīja žurnāls "Atpūta", 62 118 baltiešu).


Līgums
par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.

Vācijas Valsts Valdība, vēlēdamās apvienot vācu tautībai piederīgos Vācijas teritorijā, un Latvijas Valdība, piekrizdama vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanai uz Vāciju,

nolēmušas:

a) šo pārvietošanu izdarīt kā vienreizēju akciju, ar ko vācu tautas grupa izstājas no Latvijas valsts kopības,
b) visus ar to saistītos jautājumus galīgi nokārtot ar līgumu, nodrošinot izceļotāju Latvijā atstāto mantisko vērtību iespējami netraucētu likvidāciju un reizē pēc iespējas pasargāt no zaudējumiem Latvijas tautas un valsts saimniecību,
un šajā nolūkā iecēlušas par saviem pilnvarniekiem Latvijas Valdība: tieslietu ministri Hermani Apsīša kungu un Vācijas Valdība: ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministri Ulrichu von Kotze kungu, kuri, uzrādījuši savas pilnvaras, kas atrastas labā un pienācīgā kārtībā, ir vienojušies par sekojošiem noteikumiem:

  • I pants

Latvijas Valdība apņemas atlaist no Latvijas pavalstniecības tos vācu tautības Latvijas pilsoņus, kuri līdz 1939. gada 15. decembrim labprātīgi izteic savu gribu uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības un atstāt savu pastāvīgo dzīves vietu Latvijā. Vācijas Valsts Valdība apņemas šīs personas pēc viņu atlaišanas no Latvijas pavalstniecības uzņemt Vācijas Valstī nolūkā piešķirt viņām Vācijas pavalstniecību.

  • II pants

Atlaišanu var lūgt katrs vācu tautības piederīgais, kas sasniedzis pilnu 16 gadu vecumu. Laulātie brīvi lemj katrs par sevi. Par bērniem zem 16 gadiem un par personām, kas stāv aizbildnībā vai aizgādnībā, rīkojas viņu likumīgais pārstāvis. Viņš var izvēlēties tiem arī citu pavalstniecību nekā sev pašam. Atlaišanas lūgumu nevar ņemt atpakaļ.

  • III pants

Latvijas piekritīgā iestāde izdod izceļotājam atlaišanas dokumentu, kas līdz ar to noder kā izceļošanas apliecība. Ar šā dokumenta izdošanu izbeidzas Latvijas pavalstniecība un iestājas 1. pantā 2. rindkopā minētais Vācijas Valsts Valdības pienākums attiecībā uz dokumentā minētām personām.

  • IV pants

Izceļotājiem pēc atlaišanas dokumenta saņemšanas jāatstāj Latvija līdz 1939. g. 15. decembrim. Vācijas Valsts Valdība gādā par izceļošanas iespēju un uzņemas visus ar to saistītos izdevumus, ciktāl tie negulstas uz izceļotājiem. Latvijas Valdība apņemas neradīt izceļotājiem kavēkļus un palīdzēt viņiem pie aizceļošanas.

  • V pants

Šajā līgumā paredzētie paziņojumi un iesniegumi attiecībā uz atlaišanu no pavalstniecības atsvabināti no zīmognodevas un kancelejas nodevas.

  • VI pants

Latvijas Valdība uztic sevišķai iestādei kārtot mantiski-tiesiskos uzdevumus, kas viņai rodas sakarā ar izceļošanu. No vācu puses šim nolūkam Latvijā nodibina Fiduciaru izceļošanas akciju sabiedrību (Umsiedlungs-Treuhand-Aktiengesellschaft — turpmāk nosauktu par UTAG), kas pakļauta Latvijas likumiem par akciju sabiedrībām ar izņēmumiem, kuri noteikti papildprotokolā.

  • VII pants

Principā izceļotāji var aizbraucot ņemt līdz visu savu kustamo mantu vai, ja tā nodota muitas glabāšanā, likt to izvest līdz 1940. gada 15. martam. Ja izceļotāji neņem līdz vai neliek izvest nekādu kustamu mantu, viņiem ir tiesība pirms izbraukšanas pašiem to atsavināt. No kustamās mantas nevar ņemt līdz vai vēlāk izvest tos priekšmetus, kas minēti šā līguma papildprotokolā. Vienīgi šos priekšmetus drīkst atsavināt caur UTAG'u līdz 1940. gada 15. maijam. 1940. gada 15. maija termiņš nav piemērojams vērtspapīriem.

  • VIII pants

Ar izceļošanas dienu Latvijas Valdība pārņem pārraudzību par nekustamiem īpašumiem, kurus izceļotāji atstāj neatsavinātus. UTAG'a, kas pēc šā līguma ir aizbraukušo izceļotāju vienīgā pārstāve visās viņu mantiskitiesiskās lietās, pārņem ar minēto dienu šos nekustamos īpašumus savā vienīgā pārvaldīšanā un rīcībā saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

  • IX pants

Latvijā atstātos izceļotāju nekustamos īpašumus pilsētās noskaidro pēc sarakstiem.Šos nekustamos īpašumus var līdz 1941.gada 31. decembrim atsavināt UTAG'a pati. Abas Valdības laikā starp 1941.g. 30.jūniju un 31. decembri vienosies par to nekustāmo īpašumu likvidāciju, kas uz 1941. gada 31. decembri vēl nebūtu atsavināti. Pēc tam ievēros pamatnoteikumu, ka 1941. gada 31. decembrī Latvijas piekritīgā iestāde vai tās norādīti organi pret UTAG'ai nodotām Latvijas Bankas parādzīmēm pārņem sava brīva rīcība visus neatsavinātos nekustamos īpašumus pilsētās, novērtējot tos pēc kopīgi nosakāmiem principiem.

  • X pants

Latvijā atstātos izceļotāju lauku nekustamos īpašumus noskaidro pēc sarakstiem. Līdz 1940. gada 31. janvārim Latvijas piekritīgā iestāde un UTAG'a pēc sarakstiem kopīgi noteic atstāto nekustamo īpašumu vērtību. Novērtēšanu izdara pēc noteikumiem, par kuriem īpaši vienojas.

Ja starp Latvijas iestādi un UTAG'u nenotiek vienošanās par viena vai otra objekta vērtību, tad vienošanos panāk abas Valdības.

Novērtējot lauku nekustamos īpašumus, jāatvelk zemesgrāmatā nostiprināto apgrūtinājumu vērtība, ciktāl šie apgrūtinājumi nepārsniedz novērtējumu.

  • XI pants

Atbilstoši noskaidrotai lauku nekustamo īpašumu kopvērtībai Latvijas piekritīgā iestāde nodod UTAG'ai parādzīmes ar 1940. gada 31. janvāri kā izrakstīšanas dienu. Pret šām parādzīmēm UTAG'a nodod visus lauku nekustamos īpašumus brīvā rīcībā Latvijas piekritīgai iestādei vai tās norādītiem orgāniem. Zemesgrāmatā nostiprinātie apgrūtinājumi pāriet uz Latvijas iestādi vienīgi tiktāl, ciktāl to vērtība nepārsniedz nekustamā īpašuma novērtējumu. XII pants.

Izceļotāju rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumus noskaidro pēc sarakstiem abas Valdības kopīgi. No tādā kārtā noskaidrotiem uzņēmumiem, abām Valdībām vienojoties, atdala tos, kuri ir svarīgi Latvijas un Vācijas tirdznieciskiem sakariem. Šie izņēmumi pakļauti īpašam nokārtojumam, par kuru vienojas abas Valdības. Par pārējiem uzņēmumiem lemj Latvijas Valdība. Ar to netiek skārta privātu vienošanos iespējamība. Ja Latvijas Valdība nolemj izdarīt likvidāciju, to izdara īpašnieks vai UTAG'a pēc Latvijas likumu vispārējiem noteikumiem.

  • XIII pants

Baznīcu draudžu, bezpeļņas biedrību un savienību un citu tamlīdzīgu organizāciju nekustamos īpašumus likvidē pēc Latvijas likumiem. Šo organizāciju kustamai mantai attiecīgi piemērojami šā līguma noteikumi par fizisku personu kustamo mantu. Izvešanai neatļautās kultūras vērtības pāriet bez atlīdzības Latvijas valsts īpašumā.

  • XIV pants

Par izceļotāja dzīves vietu visos privattiesiskos un procesuālos jautājumos uzskatama viņa pēdējā dzīves vieta Latvijā, bet šaubu gadijumā – Galvas pilsēta Rīga.

  • XV pants

UTAG'a nes ar viņas pārvaldīto mantu, kā arī ar tās atsavināšanā iegūto pretvērtību pilnu atbildību par visiem Latvijas valsts, pašvaldību un visu citu juridisku un fizisku personu vēl neapmierinātiem prasijumiem pret katru izceļotāju, ciktāl nav atzīts maksātnespējas gadijums.

Vispirms apmierināmi tie prasijumi, kas radušies Latvijā.

Valsts un pašvaldību neapstrīdamu prasijumu lietās parādniekam ir pārsūdzības tiesība. Visu pārējo prasijurnu tiesisko pamatotību pārbauda un šos prasijumus atzīst vai noraida sevišķa pēc paritātes sastādīta latviešu-vācu komisija.

Prasījumi, kas maksājami pa dalām un, UTAG'u likvidējot, nav vēl apmierināti, jāapmierina vai jānodrošina par laiku, ne ilgāku kā desmit gadi.

  • XVI pants

Nē vēlāk kā līdz 1940. gada 31. maijam UTAG'a iesniegs Latvijas iestādei sarakstu par visiem līdz aizbraukšanai neapmierinātiem izceļotāju prasījumiem un līgumiskām tiesībām. Laikā nepieteiktiem prasijumiem un līgumiskām tiesībām nav piemērojami šā līguma mantiski-tiesiskie noteikumi.

  • XVII pants

Visas naudas sumas un aktivi, kas uzkrājas pēc šā līguma noteikumiem, jāiemaksā vai jāpārved sevišķā šim nolūkam noteiktā kontā Latvijas Bankā. Šo kontu pārņem UTAG'a pēc savas nodibināšanās. Izmaksas no šā konta var izdarīt tikai Latvijā un vienīgi tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams izceļošanas akcijas robežās. Šim nolūkam jāizprasa vajadzīgās atļaujas. Vērtspapīri tāpat jāpārved UTAG'as depozitā Latvijas Bankā; ciktāl tas izdarāms, tos var pārvērst naudā. Par tām sumām, kas nav vajadzīgas UTAG'as darbībai, Latvijas Banka, uz UTAG'as lūgumu, izdod un nodod viņai parādzīmes ar datumu, kas ir UTAG'as priekšlikumam sekojošā gada ceturkšņa pirmā diena. Transfera techniskam izpildijumam vajadzīgo atsevišķo vienošanos noslēgs Latvijas Banka un Vācijas Norēķināšanās kase.

  • XVIII pants

Latvijas Bankā sevišķā kontā uzkrāto mantisko vērtību transfers principā notiek Latvijas preču papildu eksporta veidā uz Vāciju. Vācijas Valsts Valdība izsaka principā gatavību vest sarunas par citām Latvijas Valdības priekšā liktām transfera iespējām un pati nākt ar priekšlikumiem. Līdz transfera jautājuma galīgai nokārtošanai ir spēkā pagaidu vienošanās par transferu.

  • XIX pants

Latvijas Valdība nenes nekādu atbildību par zaudējumiem, kas varētu celties izceļotājiem sakarā ar vācu tautas grupas pārvietošanu atpakaļ uz Vāciju.

  • XX pants

Šā līguma noteikumi attiecīgi piemērojami arī tiem Vācijas pavalstniekiem, kuri izceļo uz Vāciju, piedaloties šajā līgumā paredzētā izceļošanā.

  • XXI pants

Ciktāl šajā līgumā nav noteikts pretējais, piemērojami Latvijas likumu vispārējie noteikumi.

  • XXII pants

Sīkākus noteikumus par atsevišķiem jautājumiem Līdzējas Valdības paredz šim līgumam pievienotā un reizē ar to parakstāmā papildu protokolā.

  • XXIII pants

Šis līgums ratificējams un tā ratifikācijas grāmatas apmaināmas Berlīnē cik drīz vien iespējams. Tas stājas spēkā sākot ar ratifikācijas grāmatu apmaiņas dienu. Līdzējas Puses vienojas, ka šā līguma noteikumi pagaidām piemērojami sākot ar tā parakstīšanas dienu.

Šo apliecinot, abu Pušu pilnvarnieki ir šo līgumu pašrocīgi parakstijuši.

Izgatavots divos pirmrakstos, latviešu un vācu valodā.

Rīgā, 1939.g. 30.oktobrī.

H.Apsīts U. fon Kotze.

Papildu protokols

Pie I panta

§ 1.
Par vācu tautības piederīgo uzskatams, kas uzrāda
a) Vācijas sūtniecības apliecību par piekrišanu izceļošanai vai b) citu atzītu dokumentu.

§ 2.
Ja Latvijas piekritīgā iestāde izņēmuma gadījumos nodibina un ticami pamato, ka lūguma iesniedzējs, neraugoties uz to, ka viņš sevi pieskaita pie vācu tautības, tomēr ir latviešu tautības, tad viņa tautību galīgi izšķir vienošanās starp Latvijas Valdību un Vācijas sūtniecību.
Ja kādā pastāvošā laulībā viens no laulātiem ir vācu tautības, tad Latvijas attiecīgā iestāde neatsauksies uz to, ka otrs laulātais vai kopā ar laulātiem dzīvojošie radinieki ir latviešu tautības.

§3.
Vācijas sūtniecība uz Latvijas Valdības priekšlikumu izsniegs izceļošanas atļauju arī tādiem vācu tautības Latvijas pilsoņiem, kuri nepietiekošas rīcības spējas dēļ ne paši, ne caur likumīgu pārstāvi nevar izteikt savu gribu, tāpat arī — uz personīgu lūgumu — iepriekšējā apcietinājumā esošām personām, ieslodzītiem, sociāli apgādājamiem, vārgiem un kropliem iestādēs vai ārpus tām, ciktāl viņai šo personu piederība pie vācu tautības būs ticami pamatota. Šaubu gadijumus galīgi izšķir vienošanās starp Latvijas Valdību un Vācijas sūtniecību.

Pie II panta.

Piekritīgās Latvijas iestādes uz lūgumu atbrīvo no dienesta vācu tautības militāras personas un valsts, pašvaldību un baznīcu ierēdņus.

Pie III panta

Piekritīgās iestādes atlaišanai no pavalstniecības ir:
Latvijā — Latvijas Iekšlietu ministrija,
ārzemēs — Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvības.

Pie IV panta

No aizceļošanas pienākuma pēc uzņemšanas Vācijas pavalstniecībā atbrīvotas tās personas, kuras ir nepieciešamas, lai uzturētu uzņēmumu un tirdzniecības uzņēmumu darbību, vai ari citu iemeslu dēļ, ja par šo personu palikšanu ir panākta Latvijas Valdības un Vācijas sūtniecības vienošanās.

Pie VI panta

Visa UTAG'as vadība atrodas valstsvācu rokās.
Ievērojot, ka UTAG'a ir akciju sabiedrība, kas nedarbojas savā labā, bet gan sakarā ar vācu tautības pilsoņu pārvietošanas akciju, Latvijas Valdība paredz, ka UTAG'a pati par sevi atbrīvojama no nodokļiem, ciktāl tā nepiekops peļņu nesošu darbību. Sīkāki noteikumi paredzami UTAG'as statūtos.

Pie VII panta

§ 1
Nevar ņemt līdz un izvest:

  1. Latvijas naudu, ciktāl tā pārsniedz 50 latus katram deklarācijas spējīgam izceļotājam;
  2. ārzemju valūtu, devizes un citus maksāšanas līdzekļus, kā arī dārgmetālus;
  3. vērtspapīrus, ciktāl tos nav izdevušas Vācijas iestādes, pie kam vērtspapīru jēdziens noteicams pēc Latvijas tiesībām;
  4. militārām vajadzībām lemtus visāda veida ieročus, to piederumus, municiju, teleskopus un prizmatiskos tālskatus;
  5. motorizētus satiksmes līdzekļus un to piederumus; (Piezīme: Atļauts izvest lietotus motocikletus. Pasažieru automobiļu līdzņemšanai vajadzīga sevišķa Finansu ministrijas atļauja.)
  6. lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības mašīnas, izņemot neiebūvētās amatniecības mašīnas, kuras amatnieki var ņemt līdz;
  7. kustamo mantu, kam ir skaidri izteikts preces raksturs;
  8. sugas govis un vaislas zirgus, kas ierakstīti lopu cilts vai vaislas grāmatās, ja nav sevišķas Zemkopības ministrijas atļaujas;
  9. lopbarību, kas pārsniedz transporta vajadzības;
  10. mēbeles un mājas lietas, kas pārsniedz pārceļoties līdzņemamās iedzīves apmērus;
  11. dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumus, kas nav bijuši izceļotāja valdijumā līdz 1939. gada 6. oktobrim;
  12. slimnīcu iekārtas priekšmetus un ārstniecības kabinetus, izņemot tos ārstniecības kabineta piederumus, kas nepieciešami ambulatoriski - ārstnieciskai palīdzībai;
  13. pēdējo piecu gadu laikā iegādātos rentgena un diatermijas aparātus un optiskās iekārtas priekšmetus;
  14. aptiekas-laboratorijas, kimiski-farmaceitisku uzņēmumu iekārtas priekšmetus un aparātus un ārstniecības līdzekļus, pie kam to medikamentu daudzumu, kuri izceļojot nepieciešami uz kuģiem, noteic Latvijas Farmācijas pārvalde;
  15. sekojošas kultūras vērtības:
  • a) tagadējā Latvijas teritorijā atrastās archeoloģiskās senlietas,
  • b) archivalijas, kas pieder vai ir piederējušas pie valsts vai pašvaldību archivu sastāva,
  • c) archivalijas, kas raksturo kāda pagasta, draudzes, pilsētas vai kādas citas tagadējās Latvijas teritorijas daļas, vai arī kādas personālas pašvaldības vai kārtas saimniecisko un tiesisko dzīvi.
  • d) vēstures pieminekļus, kas raksturo Latvijas dzīvi un kultūru pagātnē vai kas saistīti ar kādu agrāku Latvijas valdnieku vai valstsvīru vai piederējuši šādai personai, ja tagad tie atrodas kādas juridiskas personas īpašumā vai valdījumā,
  • e) līdz 19. gadsimta vidum izgatavotos uz Latviju attiecošos plānus un kartes,
  • f) bibliogrāfiskus retumus, kuru saturs attiecas uz Baltijas zemēm vai kuri iespiesti Latvijā,
  • g) juridiskām personām piederošas zinātniskas bibliotēkas,
  • h) numismatiskas kolekcijas, kas ir juridisku personu īpašums vai atrodas to valdījumā vai glabājumā,
  • i) Latvijā savāktus folkloras un etnogrāfijas materiālus un kolekcijas, ja tās neattiecas uz vāciešiem,
  • j) mākslas priekšmetus (gleznas, skulptūras, grafikas darbus un mākslas amatniecības priekšmetus), kas darināti Latvijā un saistās ar Latviju, kā arī tādus, kas nav darināti vācu tautas grupas dzīves vajadzībām, ja šie priekšmeti patlaban atrodas muzeju vai muzeju biedrību īpašumā vai valdijumā,
  • k) dabas zinātniskus krājumus, kas attiecas uz Baltiju un atrodas juridisku personu īpašumā vai valdijumā,
  • l) skolu mācības līdzekļus, skolu bibliotēku grāmatas, kuras ieguvusi vai dāvinājusi Latvijas valsts, pašvaldības vai Kultūras fonds, sēžu protokolus, archivus, grāmatas un chronikas, kā arī skolnieku sekmju atzīmju grāmatas no valsts un pašvaldību uzturētām vācu skolām, ja to skolnieki neizceļo uz Vāciju — visu to saskaņā ar vienošanos starp Latvijas un Vācijas Valdību.

1. piezīme - Tomēr atļauts izvest:

  • a) ģimenes archivus, kam nav sevišķas nozīmes Latvijas vēsturē,
  • b) kādreizējo vācu studentu biedrību un filistru apvienību piederumus un archivus,
  • c) bezpeļņas biedrību archivus, ciktāl tie attēlo to iekšējo dzīvi,
  • d) ģimenes gleznas un portretus, kā arī privātus heraldiskus pieminekļus,
  • e) ar Pieminekļu valdes atļauju — kultūras vērtību atsevišķus priekšmetus, piemēram, zinātnisku grāmatu, karšu un plānu duplikatus,
  • f) vācu baznīcu un draudžu baznīcu un draudžu grāmatas, kā arī jaukto draudžu grāmatu kopijas, fotokopijas vai norakstus. Baznīcgrāmatu un draudžu grāmatu ierakstu fotokopijas vai noraksti uz pieprasijumu savstarpēji jānodod otras puses rīcībā. No tiem vācu draudžu baznīcgrāmatu ierakstiem par laiku no 1834. līdz 1921. gadam, no kuriem nav kopiju, vācu pusei vēl pirms šo grāmatu aizvešanas bez atlīdzības jāizgatavo fotokopijas vai noraksti, ja šīs grāmatas nepaliek Latvijā;
  • g) vācu baznīcu un draudžu baznīcas trauki;
  • h) vācu baznīcu un draudžu altāru un citi paramenti.

2. piezīme - Pieminekļu valdē inventarizētos priekšmetus un krājumus, kuru izvešana pēc pastāvošiem noteikumiem ir pielaižama, drīkst izvest tikai pēc to svītrošanas no valsts aizsardzībai pakļauto pieminekļu saraksta.

3. piezīme - No neizvedamiem priekšmetiem drīkst izgatavot un izvest kopijas.

4. piezīme. - 15. punktā paredzēto noteikumu piemērošanas, it sevišķi jautājumu izšķiršana par archivalijām (b burtā), bibliotēkām (g burtā), monētu krājumiem (h burtā) un mākslas priekšmetiem (j burtā), piekrīt sevišķai paritarai nodibinātai komisijai.

§2.
Līdz 1940. gada 15. martam noteiktais izvešanas termiņš pagarināms par tādu laiku, par kādu jūras transportu kavējuši ledus apstākļi.

Pie XI panta
Gadījumos, kad lauku nekustamu īpašumu tūlītēju likvidāciju kavē sevišķi tiesiskas dabas šķēršļi, abas Valdības noteic likvidācijas termiņu ar īpašu vienošanos. Tie zemesgrāmatās nostiprinātie apgrūtinājumi, kas nepāriet uz Latvijas iestādi, atkrīt.

Pie XIII panta
Ja 13. pantā minēto organizāciju parādi pārsniedz šo organizāciju nekustamas un kustamas mantas kopvērtību, tad iestājas atbildība arī ar kustamu rnantu. Latvijas valsts atbild par parādiem, kas saistās ar Latvijas valsts īpašumā pārgājušo mantu, vienīgi šās mantas patiesi pārņemtās vērtības apmērā.

Pie XVII panta
UTAG'ai nododamās parādzīmes ir Latvijas Bankas bezprocentu parādraksti, kas izdoti latos un Reichsmarkās ar paritāti Ls 100,= vismaz Rm. 48.80. Parādzīmēs bez tam jāparedz, ka gadijumā, ja grozītos abu naudas vienību starpvalutarais novērtējums, Latvijas Valdība un Vācijas Valdība vienosies par citādu kursu attiecību, lai ievērotu to apstākli, ka parādzīmēs ietvertām sumām atbilst pastāvīgas vērtības.

Latvijas Banka jautājumos par parādu rakstu formu sazināsies ar UTAG'u.

Tie paši noteikumi attiecas uz IX un XI pantā minētiem parādrakstiem.

Pie XX panta
Šā panta noteikumi piemērojami arī tiem izceļošanas gadījumiem, kas notikuši pirms šā līguma parakstīšanas.

Pie XXI panta
Īres, nomas un privattiesiskas darba attiecības izbeidzas ar izceļošanas dienu, ja vien nav panākta pretēja vienošanās.

Rīgā, 1939.g. 30.oktobrī.

Avots: Līgums par vāciešu pārvietošanu - roots-saknes.lv

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 8.-12.lp. Līguma oriģināls.
  • LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.–25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt.
  • Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
  • Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4
  • Feldmanis I. Latvijas vāciešu izceļošana. // Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61 lpp.-80. lpp. > 67.-69. lpp.
  • Feldmanis I. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939 – 1941). - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2012. ISBN 978-9984-45-598-3
  • Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk – LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.–1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu - izceļotāju mantām, 16.10.1938.–30.12.1939.)
  • LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.–1941. g.)
  • LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.–25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt.
  • Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. - Liepāja, 1998.
  • Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. - Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. - 47 lpp.
  • Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. - Vesta LK: Rīga, 2011. - 416 lpp. ISBN 9934813971
  • Evija Ziemele. Vācbaltiešu izceļošanas diskurss laikrakstā “Rigasche Rundschau” laikā no 1939. gada 9. oktobra līdz 7. novembrim. // Latvijas preses vēsture: diskursi un identitātes. / O.Skudra - LU SPPI: Rīga, 2010., 98.-123. lpp.
  • Rasa Pārpuce. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // "Latvijas Arhīvi" 2006. Nr.2. 140.-150. lpp.

  • Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. - Marburg, 1984
  • Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) - Neumünster, 1972
  • Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16.

Resursi internetā par šo tēmu