Lielā Armēnija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ἀρμενία Μεγάλη
200px
pastāv: ~189. g.p.m.ē. - 428. g.
galvaspilsēta:
  • Armavira
  • Artašata
GreatArmenia1stBCE.JPG

Lielā Armēnija (sengr. Ἀρμενία Μεγάλη, lat. Armenia Magna, angl. Great Armenia) - senarmēņu valsts[1] II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar Romu, kad Armēnijas stratēgs Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti (Mazajā Armēnijā rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). Monarha rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. Ἀρτάξατα). Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par Romas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas valsts atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju (Sasanīdu ietekmes sfērā Lielā Armēnija kā vasaļvalsts pastāvēja līdz 428. gadam).

Skat. arī: Bagratīdu Armēnija

  1. Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc Urartu valsts sabrukuma kā Ahemenīdu satrapija (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad Ahemenīdu lielvalsts sabruka, sakauta karā ar Maķedonijas valsti, Austrumarmēnijas satraps Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (Αντίοχος Γ' ο Μέγας, 242.-187. g.p.m.ē.).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu