Lietuvas lielkņaziste

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Magnus Ducatus Lituaniae map.jpg

Lietuvas lielkņaziste (liet. Lietuvos Didžioji Kunigaikštystė, vecliet. Didi Kunigiste Letuvos, baltkr. Вялікае Княства Літоўскае; vecrietumkr. Wialikaje Kniastwa Litowskaje, Ruskaje, Żamojckaje, lat. Magnus Ducatus Lituaniae, ) - valsts Austrumeiropā no 1236. līdz 1569. gadam mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijās. XIV-XV gs. politiski un militāri dominēja reģionā, nopietni konkurējot ar Zelta ordu un Maskaviju. 1385. gada 14. augustā Lietuvas lielkņaziste noslēdza Krevas ūniju ar Polijas karalisti - lielkņazs Jagailis aprecējās ar Polijas karalieni Jadvigu un kļuva par Polijas karali. 1569. gadā, Lietuvas lielkņazistei un Polijas karalistei noslēdzot Ļubļinas ūniju, abas valstis beidza pastāvēt kā suverēni objekti, izveidojot jaunu valsti - Žečpospoļitu. Juridiski Lietuvas liekņaziste anektēta 1795. gadā, kad tās zemes anektēja Krievija, Prūsija un Austrija.

Literatūra par šo tēmu

  • Sljesorūnas Gintauts. Lietuvas lielkņazistes sabiedrības attieksme pret Ziemeļu kara sākumu 1700. gadā. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 42.-49. lpp.

  • Kiaupa Z., Kiaupiene J., Kuncevičius A. The History of Lithuania before 1795. - Vilnius, 2000

Resursi internetā par šo tēmu