Manteifels Gustavs fon

Gustavs Felicians Nikolajs Manteifels-Scēge (Gustaw Felizian Nikolai Baron von Mannteuffel genannt Szöge oder Mannteuffel-Szoege, 1832-1916) – literāts (publicists, folklorists), vēsturnieks, etnogrāfs.

Dzimis 1832. gada 18.(30.) novembrī Dricānu muižā Jakoba (1796-1857) un Marijas (dzim. Rikas, 1811-1874) fon Manteifelu ģimenē. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā, 1852.-1859. gados studējis tieslietas Tērbatas Universitātē, kur 1859. gadā saņēma tiesību maģistra grādu. 1861.-1863. gados devās Grand Tour. Bijis valsts dienestā. Kopš 1874. gada dzīvoja Rīgā un nodarbojas ar zinātniski pētniecisku darbu. 1912. gadā paralīzes dēļ darbu pārtraucis. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlies uz Bonifacovas muižu, kur pavadījis mūža pēdējo posmu. Miris 1916. gada 11.(24.) aprīlī.

Literāro darbību uzsāka ap 1860. gadu, sacerēdams, tulkodams un izdodams grāmatas latgaliešu rakstu valodā. Izdeva (finansēja šo grāmatu iespiešanu, rūpējies par izplatību) vairākus laicīga satura izdevumus zemniekiem: kalendāru, rēķināšanas grāmatu, pretalkoholisma brošūru, juridiska satura izdevumus (dzimtbūšanas atcelšanas likumu skaidrojumi), kā arī Bībeles stāstus (bibliogrāfe V. Seile uzrāda 17 laikā no 1860. līdz 1870. gadam fon Manteifela izdotus iespieddarbus un desmit kalendāra gadagājumus). Pievērsās latviešu tautas dziesmu vākšanai Latgalē, publicēja to tekstus krājumā “Magazin herausgegeben von der Lettisch Literärischen Gesellschaft” (Bd.XIv, St.2). Interesējās par Latgales etnogrāfiju, ģeogrāfiju, vāca statistskas ziņas, pētīja šejienes muižnieku dzimtu ģenealoģiju, publicējās vācu un poļu periodiskajā presē un enciklopēdiskos izdevumos. 1871. gadā cenzūra pārtrauca fon Manteifela izdevējdarbību Latgalē, attiecinot aizliegumu iepiest Latgales teritorijā grāmatas latīņu burtiem arī uz šā novada iedzīvotājiem adresētiem ārpus tā robežām iespiestiem darbiem. Pievērsies vairs tikai zinātniskajam darbam, lika pamatus latgaliešu grāmatu bibliogrāfijai, sastādot no 1604. līdz 1871. g. iespiesto latgaliešu grāmatu rādītāju “Bibliographische Notiz über lettische Schriften, welche von 1604 bis 1871 in der hochlettischen oder der sog. oberländischen resp. polnisch-livländischen Mundart veröffentlicht worden sind” (Magazin, Bd.17, St.2). 1888. gadā izveidojis albumu "Terra Mariana" - dāvanu Romas pāvestam Leo XIII 50. priesterības jubilejā.

Literatūra un avoti par šo tēmu

• M.D. Gustavs Manteuffels. // Drywa. 1916. 11. maijs.
• Barons Gustaws Manteifels † 1916. // Rīgas Ziņas. 1915 26. jūlijs.
• Zigrīda Some. “Latvīšu draugs” – barons Gustavs Manteifels. // Latgales Laiks. 17.11.2006.]
• Apeļs M. Gustavs Manteufeļs un drukas breiveibas aizlīgšona latvīšim. // Latgolas Škola, Nr.3, 1933, 5.- 14. lpp.
• Limane L. Pirmais latgaliešiem - ”Infļantu zemes laika grōmota”. // Dabas un vēstures kalendārs 1982.gadam. - Rīga, l981., 207.-209. lpp.
• Počs K. Gustavs Manteifeļs – nūvodpētnīks. // Tāvu zemes kalendars 1996. - Rēzeknē, l995., 67.-70. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Gustavs Felicians Nikolajs Manteifels-Scēge - Latgales dati
• Soms H. "Terra Mariana": albums – dāvana Romas pāvestam Leo XIII (1888)
• Gustavs fon Manteifels - Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”
• Soms, H. Albums “Terra Mariana” (1888.g.) Latgales historiogrāfijas skatījumā. // Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, II daļa. - Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule: Daugavpils, 2003., 45.-49.lpp.