Maršals
No ''Vēsture''
Maršals (no senaugšvāc. marahscalc - "staļļmeistars"; fr. maréchal, vāc. Marschall, kr. маршал) - atkarībā no konteksta:
- 1. Ordeņa maršals (lat. Summus Marescalcus, vāc. Ordensmarschall) mūku bruņinieku ordeņa lielmestra vietnieks kara laikā, virskapitula loceklis, Ordeņa karaspēka vadītājs, militāro operāciju plānotājs.
- 2. Viena no augstākajām dienesta pakāpēm vairāku valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Pirmo reizi to ieviesa XVI gs. Francijā, bet XIX-XX gs. - arī citās valstīs. Krievijas impērijā to aizvietoja ģenerālfeldmaršala pakāpe, Vācijā, Lielbritānijā u.c. - feldmaršala pakāpe. PSRS armijā maršala pakāpi ieviesa 1935. gadā.
Skat. arī landmaršals
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
