Maskavas lielkņaziste

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Великое княжество
Московское
Moscowia seal XV.png
pastāv 1319.-1547.
sizerens Zelta ordas hans (līdz 1480.)
lielkņazi
  • Jurijs, 1319.-1325.
  • Joans Kaļita, 1325.-1340.
  • Simeons Lepnais, 1340.-1353.
  • Joans II Sarkanais, 1354.-1359.
  • Dmitrijs Donskis, 1359.-1389.
  • Vasilijs I, 1389.-1425.
  • Vasilijs II Tumšais, 1425.-1462.
  • Joans III Lielais, 1462.-1505.
  • Vasilijs III, 1505.-1533.
  • Joans IV (Bargais), 1533.-1547.
Moskovia.jpg

Maskavas lielkņaziste (kr. Великое княжество Московское, an. Grand Duchy of Moscow, vc. Großfürstentum Moskau, fr. Le grand-duché de Moscou, pl. Wielkie Księstwo Moskiewskie), Maskavas Krievzeme (Московская Русь) jeb Maskavija (Московия) - feodāls lēnis, pēc tam vasaļvalsts un suverēna valsts Austrumeiropā laikā no 1319. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā Vladimiras lielkņazistes robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (Ростово-Суздальское) un Čerņigovas (Черниговское) kņazistēm. 1247. gadā, kad par pirmo jaundibinātās Maskavas kņazu kļuva Vladimiras lielkņaza Jaroslava II (Ярослав II) dēls Mihails Horobrits (Михаил Хоробрит), tā jau figurē jau kā atsevišķas Vladimiras valstī ietilpstošas kņazistes centrs. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā dalienu kņazisti piešķīra valdījumā Danīlam (Даниил) Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (Александр Невский) dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. Iekarojot vienu pēc otras apkārtējās kņazistes (piem., Kolomnu 1301. g., Zaļesjas Pereslavļu 1302. g., Možaisku 1303. g.), pakāpeniski paplašināja kņazistes teritoriju, tai topot par vienu no spēcīgākajiem Zelta ordas vasaļvalstīm senkrievu zemēs. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. Maskavas lielkņazi sāka pretendēt uz senās Kijevas krievzemes politisko mantojumu. Rietumos tās zemes robežojās ar Zviedrijas karalistes, Livonijas un Lietuvas lielkņazistes zemēm, austrumos pletās līdz Kazaņas hanistei un Astrahaņas hanistei kā Zelta ordas mantiniecēm, ziemeļos līdz Baltajai un Barenca jūrai, bet dienvidos līdz Lietuvas lielkņazistei un Krimas hanistei. Zelta ordas ietekmē izveidojās vienota finanšu un tiesu sistēma, nodokļu ievākšanas kārtība, vienota karaspēka organizācija, nostiprinājās iedzīvotāju sadalījums kārtās. Augstākā valsts vara koncentrējās lielkņaza un bajār padomes rokās. 1389. gadā lielkņazs Dmitrijs Donskis nodeva varu savam dēlam Vasilijam pats, negaidot hana investūru, tādējādi saraujot vasaļattiecības ar Zelta ordu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par Maskavas caristi (Царство Московское).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 58. lpp.

  • Marshall Poe. Foreign Descriptions of Muscovy. / Analytic Bibliography of Primary and Secondary Sources. - Slavica Publishers, 1995, ISBN 0-89357-262-4

  • Станкевич Н. О причинах постепенного возвышения Москвы. // Учен. Зап. Моск. Унив., 1834
  • Вешняков В. О причинах возвышения Московского княжества. - СПб., 1851
  • Соловьев С.М. Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. /Сочинения. - СПб., 1882
  • Полежаев П.В. Московское княжество в первой половине XIV в. - СПб., 1878
  • Забелин И.Е. Взгляд на развитие Московского единодержавия. // Истор. Вест., 1881, №№ 2, 3 и 4
  • Самоквасов Д.Я. Главнейшие моменты в госуд. развитии древней Руси и происхождение М. государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, №№ 1-3
  • Самоквасов Д.Я. Происхождение Московского государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, № 3
  • Корзинин А.Л. Государев двор Русского государства в доопричный период (1550-1565 гг.). - Альянс-Архео: СПб., 2016. 672 с. ISBN 978-5-98874-123-7
  • Кром М.М. Рождение государства: Московская Русь XV-XVI веков. - Москва, 2018.

Resursi internetā par šo tēmu