OMON

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas OMON emblēma
milicijas darbinieka piedurknes uzšuve

OMON - abreviatūra nosaukumam Īpašu uzdevumu milicijas vienība (kr. Отряд Милиции Особого Назначения). Šādas vienības 1988. gada oktobrī tika izveidotas visā PSRS teritorijā republiku un apgabalu centros (12 vienības), un to galvenais uzdevums bija cīnīties pret organizēto noziedzību. OMON darbinieki tika papildus īpaši apmācītas pretterorisma operāciju veikšanai, ķīlnieku atbrīvošanai, ļaužu masu bloķēšanai, to rīcībā bija jaunākie strēlnieku ieroči un aizsardzības aprīkojums. Vizuāli no pārējo Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbiniekiem omoniešus atšķīra uniformas un melnas beretes (bieži vienību darbinieki valkāja armijas kamuflāžas tērpus).

Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašu uzdevumu milicijas vienība (kr. Рижский ОМОН), t.s. "melnās beretes", bija viena no 5 pirmajām šādām vienībām PSRS, izveidota 1988. gada 2. decembrī ar PSRS iekšlietu ministra ģenerālleitnanta V.Bakatina (Министр внутренних дел СССР генерал-лейтенант Вадим Бакатин) pavēli LPSR galvaspilsētā Rīgā. Tās sākotnējā sastāvā bija 148 cilvēku (no tiem 20 virsnieki), komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars (Эдгар Лымарь), praksē to komandēja operatīvā vada komandieris milicijas majors Česlavs Mļiņņiks, vietnieks kapteinis Sergejs Parfjonovs (Сергей Парфенов). Vienība apkaroja organizēto noziedzību, pastiprināja milicijas reidus, apsargāja valsts iestādes[1]. Kaut arī tās metodes bieži balansēja uz likumpārkāpumu robežas (demolējot nelegālās tirdzniecības vietas, uz vietas konfiscējot naudu un kontrabandas preces bez dokumentālas uzskaites, nodarot aizturētajiem miesas bojājumus), vienības popularitāte bija liela, jo tās darbība bija vērsta pret likumpārkāpējiem. Pēc AP aizstāvēšanas omoniešus sabiedrībā sāka uzskatīt par „tautas varoņiem“. 1990. gada jūnijā jaunieceltais iekšlietu ministrs pulkvedis A.Vaznis izdeva vairākas pavēles, kas skāra arī Rīgas OMON: omoniešiem aizliedza paralēli darbam Iekšlietu ministrijas pakļautībā piepelnīties apsardzes uzņēmumā „Vikings“ (kas izraisīja neapmierinātību, jo liedza papildus ienākumus), izdeva pavēli par iekšlietu struktūru darbinieku depolitizāciju, kurai atsacījās pakļauties vairākas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, t.sk. Rīgas milicijas kriminālmeklēšanas nodaļa un OMON komandieris apakšpulkvedis Edgars Limars - omonieši virs savas bāzes Vecmīlgrāvī izkāra sarkano PSRS karogu. Vienību papildināja valdību neatzīstošie milicijas darbinieki no citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un tās skaitliskais sastāvs pieauga līdz pat 200 kaujiniekiem. Varas iestāžu rīcībā nebija spēku, kas varētu stāties pretī šai labi apmācītajai un bruņotajai vienībai. Ar LPSR Augstākās padomes 14.11.1990. lēmumu vienība tika likvidēta, tai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā. Iekšlietu ministrs Vaznis deva pavēli pārtraukt maksāt algu, pārtraukt pārtikas piegādi. OMON kļuva par bezsaimnieka paramilitāru vienību, kas ir labi apbruņota, bīstama un sadusmota. Paši omonieši pauda gatavību pakļauties tikai un vienīgi PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumiem. Bakatins izdeva pavēli, saskaņā ar kuru Rīgas OMON nonāca PSRS iekšlietu ministrijas karaspēka 42. divīzijas (42-я дивизия внутренних войск МВД СССР) pakļautībā (tās štābs atradās Viļņā, bet 2 pulki – Rīgā). Sākās visatļautība: muitas posteņu iznīcināšana (muita bija šķērslis kontrabandas plusmai)nelikumīgas aizturēšanas, šaudīšanās (nogalināti vismaz 7 cilvēki), sprādzieni, civiliedzīvotāju un milicijas darbinieku piekaušanas, kam liecinieki bija tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr dokumentāli neizdevās pierādīt, ka tos veikuši tieši omonieši, jo tolaik Latvijā bija ļoti daudz militāro specvienību, kas to varēja veikt, savukārt OMON darbinieki savos reidos valkāja trikotāžas sejas maskas, nemitīgi mainījās ar ieročiem. 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu, 14. janvārī iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, atņemot milicijas darbiniekiem dienesta ieročus, iebruka Minskas IeM augstākās skolas Rīgas filiālē, piekaujot kursantus un nolaupot skolas arsenālu (42 Kalašņikova triecienšautenes, 215 pistoles, 5 ložmetējus, četras snaiperu šautenes, 2 granātmetējus un munīciju), 20. janvārī uzbruka un ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku (aizstāvot to gāja bojā divi milicijas darbinieki – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gamanovičs, vairākus Iekšlietu ministrijas darbiniekus ievainoja). Kopumā Latvijas teritorijā uz šīs vienības rēķina ir vairāki desmiti bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, smagi huligānisma akti ar miesas bojājumu nodarīšanu, īpašuma bojāšana un slepkavības: omonieši sarīkojuši vairāk nekā desmit provokatīvus sprādzienus, simtiem civiliedzīvotāju piekaušanas, un uz vienības rēķina ir sešu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Sakarā ar OMON vienības noziedzīgo darbību Latvijā 29.05.1991. Latvijas Republikas AP nosūtīja PSRS AP un M. Gorbačovam protesta notu, kurā pieprasīja nekavējoties izvākt šo vienību no Rīgas. 19.08.1991. OMON vienība aktīvi atbalstīja arī pretvalstisko augusta puču Maskavā, sagrābjot savā kontrolē stratēģiski svarīgus punktus Rīgā. Pēc informācijas saņemšanas par pučistu padošanos, 20.-21. augustā visa Rīgas OMON vienības dokumentācija (algu saraksti, atskaites, ziņojumi utt.) tika sadedzināta. 1991. gada 28. augustā PSRS iekšlietu ministrs ģenerālleitnants V.Baranņikovs (генерал-лейтенант Виктор Баранников) izdeva pavēli N3 305 „Par Rīgas īpašo uzdevumu milicijas vienības izformēšanu“ (приказ МВД СССР от 28.08.1991 г. N 305 «О расформировании Рижского отряда милиции особого назначения»). No lidostas „Rīga“ 14 transportlidmašīnas ar vienības dalībniekiem un inventāru aizlidoja uz viņu nākamo dienesta vietu – Tjumeņu Krievijā.

LR Prokuratūra izvirzīja apsūdzības vismaz 160 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajos uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu[2] utt. Sakarā ar noilgumu lieta slēgta.[3] Apsūdzības ekonomiskajos noziegumos (naudas, ko PSRS Iekšlietu ministrija bija piešķīrusi vienības darbiniekiem dzīvokļu iegādei, pazušana, kontrabanda, konfiscēto naudas līdzekļu, mantu un munīcijas neuzskaite un pazušana utt.) netika izvirzītas.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ 1990. gada 15. maijā pēc Interfrontes mītiņa Baltijas kara apgabala virsnieki un karaskolas kursanti mēģināja ielauzties Augstākās Padomes ēkā un OMON vienība bija tā kas, bez žēlastības liekot lietā stekus, šo pūli izdzenāja, aizstāvot AP.
  2. ↑ 1991. gada 31. jūlija naktī nezināmu personu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika saņmti gūstā un pēc tam nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Tomass Šerns. Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42. divīzijas štāba ēkas Viļņā. Medininku slaktiņa lietā Eiropas aresta orderis izdots par 4 bijušajiem omoniešiem: Konstantīnu Ņikuļinu, Andreju Laktionovu, Aleksandru Rižovu un Česlavu Mļiņņiku.
  3. ↑ Генпрокуратура Латвии закрыла дело против бойцов рижского ОМОНа, которые находились в розыске, в связи с истечением срока давности.

Attēlu galerija

  • omonieši, 80.-90. gadu mija

  • omonieši Rīgā, Doma laukumā 15.05.1990.

  • omonieši Rīgā, Doma laukumā 19.08.1991.

  • omonieši bloķē Rīgā Vanšu tiltu 19.08.1991.

  • omonieši, 90. gadu sākums

  • 1991. gada janvārī Rīgā barikādes Doma laukumā Jēkaba ielas sākumā bija aplīmētas ar iedzīvotāju zīmētām karikatūrām par omoniešiem

  • omonietis karikatūrā

  • 1991. gada 31. jūlija naktī Rīgas omoniešu nogalinātie lietuviešu muitnieki un policisti Medininku robežkontroles punktā

  • omonieši kāpj lidmašīnās, lai evakuētos uz Tjumeņu

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=OMON&oldid=73729"