Osmanu impērija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
sultāns Mehmeds iekarotājs (Mehmed-i sânî, 1432-1481)

Osmāņu impērija (دولت عليه عثمانيه, Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye - Diženā Osmānu valsts) - XIII-XVI gs. turku iekarojumu rezultātā izveidojusies lielvalsts, kas aptvēra Mazāziju, Balkānus, Melnās jūras baseinu, Levanti, Mezopotāmiju un Ziemeļāfriku. Nosaukums no valdošās sultānu dinastijas pirmā beja Osmāna I vārda, kurš 1299. gadā lauza savu vasaļa zvērestu ilhaniem un pasludināja savas beilikas suverenitāti.

Uzplaukuma laikā tās teritoriju veidoja 29 provinces (vilajetas) un 3 vasaļvalstis: Moldāvijas principāts, Transilvānijas principāts un Valahijas principāts. Sultāna rezidence un galvaspilsēta sākotnēji bija Bursa (mūsd. Turcijā), bet pēc 1453. gada Stambula (bij. Konstantinopole). Kā lielvalsts tika likvidēta 1918. gadā I Pasaules kara rezultātā, saglabājot tikai teritorijas ap Anatolijas pussalu ar nosaukumu Turcijas sultanāts.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
  • Taivans Leons. Tuvo Austrumu civilizācija: Osmaņu impērija. - RaKa: Rīga, 2009. 240 lpp. ISBN 9984460533

  • Кинросс Лорд. Расцвет и упадок Османской империи. (Ottoman Centuries: The Rise and Fall of the Turkish Empire). - Крон-Пресс: Москва, 1999. - 696 с. ISBN 5-232-00732-7

Resursi internetā par šo tēmu