Patricieši

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Patricieši (lat. patricii - tādi, kuriem ir tēvi) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Aristokrātijas dzimtu kopums, kārta Senajā Romā, kurus dēvēja par "Romas tautu" (Populus Romanus Quiritium), pretstatā plebejiiem. Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. republikas laikā tikai patriciešus varēja ievēlēt par maģistrātiem un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un plebeju dzimtām, izveidojās jauna kārta - nobiļi, - no kuriem t.s. impērijas laikā izveidojās jauns patriciāts.
  • 2. Viduslaikos Eiropā par patriciešiem (vāc. Patrizier, kr. патриции) dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu pilsonības dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 9., 20. lpp.