Peregrīni

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Peregrīni (lat. peregrinus - svešinieki, ārzemnieki) -

  • 1. Senās Romas sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu metoikiem);
  • 2. svētceļnieki un krustneši Rietumeiropā viduslaikos. Senajā Romā peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā patronātā, lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. tautu tiesībām. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu peregrīnu prētora maģistrātu (praetor peregrinus). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.