Referendārijs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Referendārijs (lat. referendarius, pol. referendarz; no refero - "informēt") - atkaribā no konteksta:

  • 1. Bizantijas impērijā tiesas kūrējošs ierēdnis, pieņēma sūdzības, izskatīja, informēja tiesas par imperatora nostāju.
  • 2.Viena no augstākajām amatpersonām Vestgotu valstī un Franku valstī kuras kompetencē bija karaļa kancelejas lietvedības kārtošana: dokumentu pārzināšana, normatīvo aktu noformēšana, karaļa izdoto priekšrakstu izpildes uzraudzība utt. Vēlāk kanclers (cancellarius).
  • 3. Amatpersona Žečpospoļitas karaļa galmā XVI-XVIII gs., kas pieņēma sūdzības, izskatīja un, atkarībā no to svarīguma pakāpes, vai nu atbildēja, vai nodeva tās kancelejā tālākai nodošanai karalim. 1776. gadā tika izveidots atsevišķsi tiesu referendārija amats.
  • 4. Romas kūrijas ierēdnis, apustuliskais referendārijs (referendarii Apostolici), kurš pieņem, izskata un vajadzības gadījumā tālāk nodod Svētajam Krēslam adresētos lūgumrakstus, sagatavoja tiesas lēmumus un iesniedza pāvestam parakstīšanai (Collegium referendariorum Signaturæ votantium). Pakāpeniski zaudēja savu nozimi un kā amats likvidēts Pija X laikā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 94.-95. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu