Rota

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rota (no vc. Rotte - "pūlis"; pl. rota, kr. рота) jeb kompānija (fr. compagnie, zv. kompanie) - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + kaprālis), bet katrs vads sadalīts 8 pīķnešos un 16 musketieros. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet jaunāko laiku armijās kā bataljona apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 vadi (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: kapteinis. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē. Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst eskadrons, bet artilērijā - baterija.

1918. gada decembrī organizējot Latvijas zemessardzi, vienas rotas komplektācija paredzēja šādu štatu: komandieris, saimniecības daļas pārzinis, rotas adjutants, rakstvedis, feldšeris, veterinārfeldšeris, 4 posmu (vzvodu) komandieri, ložmetēju posma komandieris; karavīri sadalīti 4 posmos (vzvodos, mūsd. vads), 45 vīri katrā, kopā 180 karavīri (ložmetējnieku posmā 20 vīri), un 20 vezumnieku zirgi. (Pavēle Nr.13. uz 20.12.1918. – LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 22. lpp.)

Resursi internetā par šo tēmu