Senā Persija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Persija
Faravahar.png
valstis
šajā teritorijā:
  • Elamas valsts (2700-539 g.p.m.ē.)
  • Mannas valsts (1000-700 g.p.m.ē.)
  • Medijas valsts (728-550 g.p.m.ē.)
  • Ahemenīdu lielvalsts (550-330 g.p.m.ē.)
  • Maķedonijas lielvalsts (331-323 g.p.m.ē.)
  • Seleikīdu lielvalsts (323-150 g.p.m.ē.)
  • Partas lielvalsts (150 g.p.m.ē.-224)
  • Sasanīdu impērija (224-650)
  • Arābu kari (637-651)
  • Omeijādu kalifāts (661-750)
  • Abasīdu kalifāts (750-1258)
  • Tahirīdu valsts (821-873)
  • Alavīdu valsts (864-928)
  • Safarīdu valsts (861-1003)
  • Samanīdu valsts (875-999)
  • Zijarīdu valsts (928-1043)
  • Buīdu valsts (934-1055)
  • Gaznevīdu sultanāts (963-1187)
  • Lielo Seldžuku impērija (1037-1194)
  • Gurīdu sultanāts (1149-1212)
  • Horezmas lielvalsts (1140-1231)
  • Ilhanu valsts (1256-1353)
  • Muzafarīdu valsts (1314-1393)
  • Čobanīdu valsts (1337-1357)
  • Džalairīdu valsts (1339-1432)
  • Timurīdu lielvalsts (1370-1506)
  • Karakojunlu turkmēņu valsts (1407-1468)
  • Akkojunlu turkmēņu valsts (1378-1508)
  • Safavīdu valsts (1501-1722 / 1729-1736)
  • Hotaku valsts (1722-1729)
  • Afšarīdu valsts (1736-1802)
  • Zendu valsts (1750-1794)
  • Kadžaru valsts (1781-1925)
  • Pehlevi Persija (1925-1979)
  • Persijas pagaidu valdība (1979)
  • Irānas Islama Republika (no 1980)
PersiaMap.jpg

Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Περσίς, -ίδος – Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahemenīdu Persijas lielvalsti, arī Irānas nosaukums līdz 1935. gadam. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahemenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Persijas valsti XX gs.

Senākās cilvēku pēdas šajā reģionā attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Pēc IV gs.p.m.ē. sākuma, kad to iekaroja Maķedonija, Persijas teritorija nepārtraukti nonāca dažādu valstu atkarībā, līdz pēc 1. Pasaules kara izveidojās Persijas valsts (mūsdienu Irāna). Dominējošā reliģija bija zoroastrisms un kristietība, pēc IX gs. – islams.

Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, satrapija, šahs

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
  • Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
  • Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
  • Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
  • Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0
  • Hicks Jim. The Persians. - Time-Life Books: New York, 1975
  • Brosius Maria. The Persians: An Introduction. - Routledge: London/New York, 2006. ISBN 0-415-32089-5
  • Garthwaite Gene Ralph. The Persians. - Blackwell Publishing: Oxford/Carlton, 2005. ISBN 1-55786-860-3
  • Katouzian Homa. The Persians: Ancient, Medieval, and Modern Iran. - Yale University Press: New Haven/London, 2009. ISBN 978-0-300-12118-6
  • Van Gorde, A. Christian. Christianity in Persia and the Status of Non-Muslims in Iran. - Lexington Books, 2010 - 329 p.
  • Cambridge History of Iran. (8 vols.). - Cambridge University Press: Cambridge, 1968-1991. ISBN 0-521-45148-5
  • The Oxford Handbook of Iranian History. / Ed. Touraj Daryaee - Oxford University Press: Oxford, 2012. ISBN 0199732159

  • Josef Wiesehöfer. Das frühe Persien. Geschichte eines antiken Weltreichs. - C.H. Beck, München, 1999, ISBN 3-406-43307-3
  • Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. - Artemis und Winkler: München/Zürich, 1994, ISBN 3-7608-1080-2
  • Alfred von Gutschmid. Geschichte Irans und seiner Nachbarländer von Alexander dem Großen bis zum Untergang der Arsaciden. - Graz, 1973, ISBN 3-201-00863-X
  • Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. Von 550 v. Chr. bis 650 n. Chr. - Artemis und Winkler: Düsseldorf. 1994. ISBN 3-7608-1205-8 (2 Auflage, Patmos: Düsseldorf, 2005. ISBN 3491961513)

  • Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
  • Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
  • Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
  • Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
  • Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
  • Xаныков Н. Записки по этнографии Персии. - Москва, 1977
  • Та'рих-и Бадахшан (история Бадахшана). Факсимиле рукописи. / пер. с перс. А.Н. Болдырева - серия Памятники письменности Востока, XCVIII - Восточная литература РАН: Москва, 1997. - 400 c. ISBN 5-02-016779-7
  • Малик Шах-Хусайн Систани. Та'рих-и ихйа' ал-мулук (Хроника воскрешения царей). / пер. с перс. Л.П. Смирновой - серия Памятники письменности Востока, CX - Восточная литература РАН: Москва, 2000. - 607 c. ISBN 5-02-017614-1
  • История Иранского государства и культуры. К 2500-летию Ирана. - АН СССР. Ин-т востоковедения: Москва, 1971. - 350 с.
  • Дандамаев М.А., Луконин В.Г. Культура и экономика древнего Ирана. - Москва, 1980.

Resursi internetā par šo tēmu