Tiuns

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tiuns (kr. тиун, тивун) - amats, atkaribā no konteksta: 1. kņaza vai bajāra saimniecības pārvaldnieks administrators, tiesnesis Kijevas lielkņazistē, senkrievu kņazistēs XI-XV gs. un Maskavas caristē XV-XVII gs. Tiuns pārvaldīja sava kunga īpašumu saimniecību un attiecībā uz to iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas. Tika iedalīti sīkāk amatos, piemēram, pavarda tiuns (kr. "тиун огнищый" no "огнище" - "очаг", pavards jeb nams) - nama pārvaldnieks; zirgu tiuns (kr. "тиун конюший") - zirgu ganāmpulku pārvaldnieks. 2 Baznīcas hierarha palīgs, garīdznieku uzraugs (тиун владычний). 3. Lietuvas lielkņazistē XIV-XV gs. pagasta pārvaldītājs. Dažkārt arī stārasts.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.

  • Перов И. Епархиальные учреждения в русской церкви в XVI и XVII веках. - Рязань, 1882
  • Ксанф M. Органы епархиального управления в Древней Руси. // Православное обозрение, 1874, ноябрь
  • Каптерев И. Светские архиерейские чиновники в Древней Руси. - Москва, 1874

Resursi internetā par šo tēmu