Vadonības sabiedrība

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vadonības sabiedrība (an. chiefdom, kr. вождество) - no cilts sabiedrības attīstījies sociālpolitisks hierarhiski organizētas, ar radniecības saitēm nesaistītas sabiedrības veids, kurā kā augstākais varas un autoritātes nesējs ir vadonis un ir vismaz 2 sociālās organizēšanās līmeņi. Pirmās šāda tipa sabiedrības parādās jau neolītā.

T. Erls šo sabiedrības tipu klasificē:

  1. Pilskalnu sabiedrības - augstākā sociālā vara ir arī militārā vara. Te nocietinājumiem ir ne tikai aizsardzības, bet arī sociāla un simboliska loma. Visai statiskas.
  2. Prestiža sabiedrības - vērstas vairāk uz ekonomiku un ideoloģiju, visai atkarīgas no starpreģionālo prestiža lietu tirgus. Visai dinamiskas.
  3. Iztikas ekonomikas sabiedrības - varas uzdevums ir kontrolēt un pārdalīt resursus. Virsproduktu ieguldot ekonomikā, tā attīstās straujāk. Visai dinamiskas, tačū nestabilas, ar tendenci izveidoties centralizētai, institucionālai varai.

Aizvēstures beigu cilts sabiedrības bija diezgan stabilas un spēcīgas, un tikai atsevišķi indivīdi mēģināja pārvarēt sabiedrības tradicionālos ierobežojumus, cenšoties iegūt lielāku individuālo varu. Visbiežāk tas izdevās ārēju briesmu gadījumā, kad sabiedrība deleģēja varas koncentrēšanos vienas personas rokās, un kura bija apveltīta ar gana izteiktu harismu un autoritāti, vaimilitāri nozīmīgu atbalstītāju grupu, lai lielā mērā šo varu saglabātu arī tad, kad ārējie draudi bija zuduši. Pāreja no vadonības sabiedrības uz valsti ir īsa, un tā var beigties gan sekmīgi, izveidojot valstisku organizāciju, gan nesekmīgi, sabiedrībai atgriežoties pie iepriekšējā sociālpolitiskās organizācijas veida. Pāreja uz valsts sabiedrību tikpat labi var nenotikt nekad, sabiedrībai turpinot pastāvēt vadonības sabiedrības ietvaros (kā tas, piemēram, vērojams arī Eiropas dzelzs laikmeta ķeltu sabiedrībās). Vadonības sabiedrības un valstis ir vērtējamas kā līdzvērtīgas un vienlaikus pastāvēt spējīgas sociālpolitiskās organizācijas formas, kurām savā attīstībā nav obligāti jāseko vienai aiz otras.

Literatūra par šo tēmu

  • Carneiro R.L. The Chiefdom: Precursor of the State // Jones, G. D., and Kautz, R. R., eds., The Transition to Statehood in the New World. Cambridge &c., 1981, P. 37-79.

  • Коротаев А. В. От вождества к племени? Некоторые тенденции эволюции политических систем Северо-Восточного Йемена за последние 2 тысячи лет // Этнографическое обозрение. 1996, № 2, c. 81-91.
  • Крадин Н. Н. Вождество: современное состояние и проблемы изучения // Ранние формы политической организации: от первобытности к государственности. — М.: Вост. лит., 1995: 11-61.
  • Раннее государство, его альтернативы и аналоги / Под ред. Л. Е. Гринина, Д. М. Бондаренко, Н. Н. Крадина, А. В. Коротоева. - Учитель: Волгоград, 2006

Resursi internetā par šo tēmu