Vendi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vendi (Wendi) – etniska grupa mūsdienu Latvijas teritorijā viduslaikos. Nav zināms, kādai valodu saimei tie piederēja, jo rakstītie avoti par to atbildi nesniedz. Arheologu vairums sliecas uzskatīt, ka tā bijusi Kurzemes lībiešu grupa, kas izceļojusi uz Gaujas baseinu no Ventas lejtecē pastāvējušās Vindas zemes. Pēdējos gados latviešu arheologi pēc atsevišķām parādībām izdala vendus ne tikai Kurzemē un pie Cēsīm, bet arī Daugavas lejtecē.

Minēti Indriķa Livonijas hronikā, aplūkojot notikumus XIII gs. pirmajā pusē, un pāvesta Inocenta III bullā 1208. gadā. Indriķis piemin vendus saistībā ar viņu kristīšanu: "Vendi tolaik bija pazemīgi un trūcīgi. Padzīti no Ventas, kas ir upe Kursā, viņi dzīvoja Senajā kalnā (Monte Antiquo), kuram līdzās tagad uzcelta Rīgas pilsēta. No šejienes viņus atkal padzina kurši un daudzus no viņiem nogalināja; pārējie aizbēga pie letiem, dzīvoja kopā ar viņiem turpat un priecājās par priesteru ierašanos." (Indriķa Livonijas hronika 1993, X, 14). Hronikā atrodam ziņas arī par vēlākiem notikumiem – par vendu piedalīšanos Zobenbrāļu ordeņa mestra Bertolda un letgaļu vadoņa Rūsiņa karagājienā uz Igauniju 1209./1210. gada ziemā (Indriķa Livonijas hronika 1993, XIII, 5), kā arī par cīņām kopā ar ordeņbrāļiem pret Novgorodas un Pleskavas sirotājiem, aizstāvot savu pili 1221. gadā (Indriķa Livonijas hronika 1993, XXV, 3). Tas, ka abos avotos - Indriķa Livonijas hronikā un pāvesta Inocenta III bullā, - vendi tiek nodalīti no pārējām Livonijas tautām, liecina, ka vendi uztverti kā atsevišķs etnoss.

XIII gadsimta beigu notikumus aprakstošajā Atskaņu hronikā vendi kā tautība jau vairs nav minēti. Palicis tikai vietas apzīmējums "Wenden" (mūsdienu Cēsis). Jādomā, ka gadsimta laikā vendi tika pilnībā asimilēti un iekļauti letgaļos.

Ar vendiem tiek saistīts līdzenais kapulauks Cēsīs pie dzelzceļa stacijas, kur mirušie lielākoties apbedīti nesadedzināti – atsegts tikai viens ugunskaps. Šis kapulauks pēc apbedīšanas tradīcijām un mirušajiem līdzi dotajām senlietām līdzīgs lībiešu kultūrai ar latgaļu kultūras elementiem, ir tiešas paralēles apbedījuma veidā ar Baltijas somu XI–XIII gs. līdzenajiem skeletkapiem ar mirušo ZA-AR orientāciju. Paralēles ar Ziemeļkurzemes senlietām atrodamas arī pilskalnā, - Cēsu Riekstukalnā, kur senlietās lokalizējama vendu pils XII-XIII gs. Riekstukalnā atrastajām senlietām - pītajai važiņai, važturim, adatu kārbiņai, kaula lāpstiņai un īlenveida bultas galam, - rodamas tiešas analoģijas XII-XIII gs. lībiešu arheoloģiskajā materiālā. Arheologu vairums sliecas uzskatīt, ka Riekstu kalns ir Indriķa Livonijas hronikā minētā vendu pils.

Resursi internetā par šo tēmu