Atšķirības starp "Ādams no Brēmenes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - benediktīniešu mūks, [[svētais]], Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas | + | '''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - benediktīniešu mūks, [[svētais]], Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors. |
| − | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kāskolotājs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas bīskapijas vēsturi" (''Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis. Miris pēc 1081. gada. | + | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kāskolotājs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas bīskapijas vēsturi" (''Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis. Pēc stila darbs kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas: notikumi līdz 1071. gadam un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot mēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības. |
| + | |||
| + | Miris pēc 1081. gada. | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
| 9. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13. lpp. | + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp. |
* Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1. 49.-51. lpp. | * Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1. 49.-51. lpp. | ||
* Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938. | * Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938. | ||
| 17. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | |||
[[Kategorija:Ā]] | [[Kategorija:Ā]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. decembris, plkst. 15.40
Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis; ~1020.-~1082.) - benediktīniešu mūks, svētais, Brēmenes katedrāles kanoniķis, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors.
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kāskolotājs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas bīskapijas vēsturi" (Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum), ko, acīmredzot, nav pabeidzis. Pēc stila darbs kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas: notikumi līdz 1071. gadam un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot mēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības.
Miris pēc 1081. gada.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1. 49.-51. lpp.
- Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
