Atšķirības starp "Ādams no Brēmenes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors.
+
'''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors. Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "[[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi]]" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra).
−
 
 
−
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "[[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi]]" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra).
 
−
 
 
−
Pēc stila Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas četrās grāmatās: notikumi līdz 1071. gadam (līdz arhibīskapa Adalberta nāvei) un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot pēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.<ref>Fragments no Brēmenes Ādama hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)</ref> Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta.
 
−
 
 
−
==== Atsauces un piezīmes ====
 
−
 
 
−
{{atsauces}}
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
−
* Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1.
+
* Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
−
* Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
+
* Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
 
----
 
----
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
20. rindiņa: 12. rindiņa:
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/adam_no_bremen.htm Ādams no Brēmenes // historia.lv]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/adam_no_bremen.htm Ādams no Brēmenes // historia.lv]
−
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm Brēmenes Ādama Hamburgas arhibīskapijas vēstures (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum) fragments, kas stāsta par kuršiem. // Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp. - historia.lv]
 
  
 
[[Kategorija:Ā]]
 
[[Kategorija:Ā]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 10.05

Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles kanoniķis, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors. Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra).

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
  • Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
  • Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
  • Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ādams_no_Brēmenes&oldid=35881"