Atšķirības starp "Ādams no Brēmenes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], arhivārs un bibliotekārs, [[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures]] autors. | '''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], arhivārs un bibliotekārs, [[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures]] autors. | ||
| − | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. | + | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs, Augšsaksijā, par ko liecina daudzie sakšu dialekta vārdi viņa darbā. Arhibīskaps Adalberta (1043.-1072.) uz savu diacēzi aicināja daudzus savus novadniekus, acīmredzot arī Ādamu, kurš 1068. gadā sāka kalpot Brēmenes katedralē par kanoniķi (Gesta, III, 4; 53), bet 1069. gadā ieguvis brīvo mākslu maģistra grādu, spriežot pēc darbā plaši izmantotajiem bīskapijas dokumentiem, bijis arī arhivārs un bibliotekārs. Piedalījies gan diplomātiskajās, gan ticības misijās. Kādu laiku uzturējies dāņu karaļa Sveina II (1047.-1074.) galmā (Gesta, III 53). 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 11.44
Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis; ~1020.-~1082.) - Brēmenes katedrāles kanoniķis, arhivārs un bibliotekārs, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors.
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs, Augšsaksijā, par ko liecina daudzie sakšu dialekta vārdi viņa darbā. Arhibīskaps Adalberta (1043.-1072.) uz savu diacēzi aicināja daudzus savus novadniekus, acīmredzot arī Ādamu, kurš 1068. gadā sāka kalpot Brēmenes katedralē par kanoniķi (Gesta, III, 4; 53), bet 1069. gadā ieguvis brīvo mākslu maģistra grādu, spriežot pēc darbā plaši izmantotajiem bīskapijas dokumentiem, bijis arī arhivārs un bibliotekārs. Piedalījies gan diplomātiskajās, gan ticības misijās. Kādu laiku uzturējies dāņu karaļa Sveina II (1047.-1074.) galmā (Gesta, III 53). 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum), ko, acīmredzot, nav pabeidzis (acīmredzot miris pēc 1081. gada 12. oktobra).
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
- Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
