Atšķirības starp "Ādamsons Jānis" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Jānis Ādamsons''' (kr. ''Ян Семенович Адамсон'', 1892-1968) – [[Latviešu sarkanie strēlnieki|sarkanais strēlnieks]], [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] virsnieks, [[pulkvedis]]. | '''Jānis Ādamsons''' (kr. ''Ян Семенович Адамсон'', 1892-1968) – [[Latviešu sarkanie strēlnieki|sarkanais strēlnieks]], [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] virsnieks, [[pulkvedis]]. | ||
| − | Dzimis 1892. gada 5. oktobrī, Nīgrandes pagastā. Piedalījies 1. pasaules karā, kopš 1916. gada vecākais apakšvirsnieks 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā. [[Feldfebelis]]. Apbalvots ar II šķiras (№49374), III šķiras (№146332) un IV šķiras [[Jura krusts|Jura krustu]] (№971157). [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedrs (1912), aktīvists. Kopš 1918. gada Sarkanās Armijas 3. latviešu strēnieku pulka komandieris (1919-1920). 1921. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni (№46). Pēc [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] 100. strēlnieku divīzijas pulka komandieris, divīzijas komandiera vietnieks. 1929. gadā absolvējis militāros kursus "Vistrel", 1931. gadā – Kara politiskās akadēmijas virsnieku kursus. [[Brigādes komandieris]]. 1938. gadā arestēts un ieslodzīts [[GULAG]]ā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris [[PSRS]] Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vietas izpildītājs (1940-1941), 22. | + | Dzimis 1892. gada 5. oktobrī, Nīgrandes pagastā. Piedalījies 1. pasaules karā, kopš 1916. gada vecākais apakšvirsnieks 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā. [[Feldfebelis]]. Apbalvots ar II šķiras (№49374), III šķiras (№146332) un IV šķiras [[Jura krusts|Jura krustu]] (№971157). [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedrs (1912), aktīvists. Kopš 1918. gada Sarkanās Armijas 3. latviešu strēnieku pulka komandieris (1919-1920). 1921. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni (№46). Pēc [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] 100. strēlnieku divīzijas pulka komandieris, divīzijas komandiera vietnieks. 1929. gadā absolvējis militāros kursus "Vistrel", 1931. gadā – Kara politiskās akadēmijas virsnieku kursus. [[Brigādes komandieris]]. 1938. gadā arestēts un ieslodzīts [[GULAG]]ā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris [[PSRS]] Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vietas izpildītājs (1940-1941), 22. rezerves brigādes komandieris (1941-?). 1943. gadā saņēmis pulkveža dienesta pakāpi. Miris 1968. gada 11. novembrī Rīgā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. aprīlis, plkst. 18.45
Jānis Ādamsons (kr. Ян Семенович Адамсон, 1892-1968) – sarkanais strēlnieks, Sarkanās Armijas virsnieks, pulkvedis.
Dzimis 1892. gada 5. oktobrī, Nīgrandes pagastā. Piedalījies 1. pasaules karā, kopš 1916. gada vecākais apakšvirsnieks 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Feldfebelis. Apbalvots ar II šķiras (№49374), III šķiras (№146332) un IV šķiras Jura krustu (№971157). lielinieku partijas biedrs (1912), aktīvists. Kopš 1918. gada Sarkanās Armijas 3. latviešu strēnieku pulka komandieris (1919-1920). 1921. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni (№46). Pēc Pilsoņu kara 100. strēlnieku divīzijas pulka komandieris, divīzijas komandiera vietnieks. 1929. gadā absolvējis militāros kursus "Vistrel", 1931. gadā – Kara politiskās akadēmijas virsnieku kursus. Brigādes komandieris. 1938. gadā arestēts un ieslodzīts GULAGā, 1940. gadā atbrīvots. 2. sapieru korpusa komandieris PSRS Tālajos Austrumos. 2. pasaules kara laikā 112. divīzijas komandiera vietas izpildītājs (1940-1941), 22. rezerves brigādes komandieris (1941-?). 1943. gadā saņēmis pulkveža dienesta pakāpi. Miris 1968. gada 11. novembrī Rīgā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 39. lpp.
- Ян Семенович Адамсон : РГВИА, ф.2279, оп.1, д.651.
