Atšķirības starp "Ētiks no Istrijas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav.
 
Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav.
  
Vienīgais darbs, kas saglabājies, ir "Kosmogrāfija" 6 grāmatās. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šis darbs (pirmo reizi to izdevis H.Wattke 1853. gadā Leipcigā) sarakstīts IV gs. pēc grieķu ģeogrāfu materiāliem, tačū vēlāk nostabilizējās uzskats, ka darbs tapis ap 630. gadu [[Franku valsts|franku valstī]], bet tā autors ir kāds nezināms mācīts vīrs no Istrijas. Pasaules ģeogrāfijas un tautu apraksti pārpilni leģendām un aplamībām. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 3. grāmata, kur aprakstīta ''Rifarricas'' sala - pēc pētnieku domām, Baltijas jūras krasts pie Tallinas (Rēveles). Labākais manuskripta sējums no X gs. atrodas Vatikāna bibliotēkā.
+
Vienīgais darbs, kas saglabājies, ir "Kosmogrāfija" 6 grāmatās. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šis darbs (pirmo reizi to izdevis H.Wattke 1853. gadā Leipcigā) sarakstīts IV gs. pēc grieķu ģeogrāfu materiāliem, taču vēlāk nostabilizējās uzskats, ka darbs tapis ap 630. gadu [[Franku valsts|franku valstī]], bet tā autors ir kāds nezināms mācīts vīrs no Istrijas. Pasaules ģeogrāfijas un tautu apraksti pārpilni leģendām un aplamībām. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 3. grāmata, kur aprakstīta ''Rifarricas'' sala - pēc pētnieku domām, Baltijas jūras krasts pie Tallinas (Rēveles). Labākais manuskripta sējums no X gs. atrodas Vatikāna bibliotēkā.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. decembris, plkst. 13.34

Ētiks no Istrijas jeb Istrijas Ētiks (viduslat. Aethicus Ister; VII gs.) - viduslaiku ģeogrāfs.

Ziņu par viņa dzīvi praktiski nav.

Vienīgais darbs, kas saglabājies, ir "Kosmogrāfija" 6 grāmatās. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šis darbs (pirmo reizi to izdevis H.Wattke 1853. gadā Leipcigā) sarakstīts IV gs. pēc grieķu ģeogrāfu materiāliem, taču vēlāk nostabilizējās uzskats, ka darbs tapis ap 630. gadu franku valstī, bet tā autors ir kāds nezināms mācīts vīrs no Istrijas. Pasaules ģeogrāfijas un tautu apraksti pārpilni leģendām un aplamībām. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 3. grāmata, kur aprakstīta Rifarricas sala - pēc pētnieku domām, Baltijas jūras krasts pie Tallinas (Rēveles). Labākais manuskripta sējums no X gs. atrodas Vatikāna bibliotēkā.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7.-8. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu