Atšķirības starp "Ģilde" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ģilde''' (no lejasvc. ''gilde'' - "maksājums, ziedojums"; an. ''guild'', vc. ''Gilde'', kr. ''гилдия'') - slēgta amata biedru brālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai; šaurākā nozīmē: tirgotāju apvienība Eiropā. Pirmās ziņas par ''ģilžu'' veidošanos nāk no VIII gs., bet plašu izplatību piedzīvoja XI-XII gs. Sākumā tās realizēja sadarbības formas, lai gūtu līdzekļus savu nespējnieku nodrošināšanai, vēlāk lai nodršinātu ''ģildes'' locekļus politiski un saimnieciski. XV gs. izveidojās par dominējošo saimnieciskās darbības formu. | '''Ģilde''' (no lejasvc. ''gilde'' - "maksājums, ziedojums"; an. ''guild'', vc. ''Gilde'', kr. ''гилдия'') - slēgta amata biedru brālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai; šaurākā nozīmē: tirgotāju apvienība Eiropā. Pirmās ziņas par ''ģilžu'' veidošanos nāk no VIII gs., bet plašu izplatību piedzīvoja XI-XII gs. Sākumā tās realizēja sadarbības formas, lai gūtu līdzekļus savu nespējnieku nodrošināšanai, vēlāk lai nodršinātu ''ģildes'' locekļus politiski un saimnieciski. XV gs. izveidojās par dominējošo saimnieciskās darbības formu. | ||
| − | [[Livonija|Livonijā]] ''ģildes'' sāka veidot XIII gs. Sākotnēji apvienojoties visiem [[namnieki]]em bez profesiju atšķirību ievērošanas. XIV gs. Rīgā izveidojās atsevišķas: tirgotāju (Lielā ģilde) un amatnieku (Mazā ģilde). Līdz XIX gs. tās kontrolēja Rīgas tirdzniecību un amatniecību. Pārējās pilsētās | + | [[Livonija|Livonijā]] ''ģildes'' sāka veidot XIII gs. Sākotnēji apvienojoties visiem [[namnieki]]em bez profesiju atšķirību ievērošanas. XIV gs. Rīgā izveidojās atsevišķas: tirgotāju (Lielā ģilde) un amatnieku (Mazā ģilde). Līdz XIX gs. tās kontrolēja Rīgas tirdzniecību un amatniecību. Pārējās [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] pilsētās 1785. gadā (pārējā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] no 1775. gada) tirgotāju ģildes pēc locekļu kapitāla lieluma tika sadalītas 3 kategorijās, bet pēc 1863. gada - 2 kategoriju ģildēs. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 14.44
Ģilde (no lejasvc. gilde - "maksājums, ziedojums"; an. guild, vc. Gilde, kr. гилдия) - slēgta amata biedru brālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai; šaurākā nozīmē: tirgotāju apvienība Eiropā. Pirmās ziņas par ģilžu veidošanos nāk no VIII gs., bet plašu izplatību piedzīvoja XI-XII gs. Sākumā tās realizēja sadarbības formas, lai gūtu līdzekļus savu nespējnieku nodrošināšanai, vēlāk lai nodršinātu ģildes locekļus politiski un saimnieciski. XV gs. izveidojās par dominējošo saimnieciskās darbības formu.
Livonijā ģildes sāka veidot XIII gs. Sākotnēji apvienojoties visiem namniekiem bez profesiju atšķirību ievērošanas. XIV gs. Rīgā izveidojās atsevišķas: tirgotāju (Lielā ģilde) un amatnieku (Mazā ģilde). Līdz XIX gs. tās kontrolēja Rīgas tirdzniecību un amatniecību. Pārējās Baltijas guberņu pilsētās 1785. gadā (pārējā Krievijas impērijā no 1775. gada) tirgotāju ģildes pēc locekļu kapitāla lieluma tika sadalītas 3 kategorijās, bet pēc 1863. gada - 2 kategoriju ģildēs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185. lpp.
