Ģilde
Ģilde (no lejasvc. gilde - "maksājums, ziedojums"; an. guild, vc. Gilde, kr. гилдия) - slēgta amata biedru militāri saviesīgās brālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai; šaurākā nozīmē: tirgotāju apvienība Eiropā. Pirmās ziņas par ģilžu veidošanos nāk no VIII gs., un sākumā visām brālībām bija garīgs raksturs (par to liecina arī Rīgas senāko ģilžu nosaukumi: Svētā Krusta brālība, Svētā Gara brālība, Svētās Jaunavas brālība, Svētā Jāņa brālība u.tml.). Plašu izplatību piedzīvoja XI-XII gs. Sākumā tās realizēja sadarbības formas, lai gūtu līdzekļus savu nespējnieku nodrošināšanai, vēlāk lai nodršinātu ģildes locekļus politiski un saimnieciski. XV gs. izveidojās par dominējošo saimnieciskās darbības formu. Ģildes rūpējās par savu biedru izpirkšanu no gūsta, kritušo apglabāšanu un viņu piederīgo atbalstīšanu, svētku un dzīru rīkošanu utt. Katrai ģildei bija savi statūti jeb šrāgas, kas reglamentēja biedru tiesības un pienākumus.
Livonijā ģildes sāka veidot XIII gs., kad 1211. gadā bīskaps Alberts izdeva ģilžu dibināšanas noteikumus. Sākotnēji apvienojoties visiem namniekiem bez profesiju atšķirību ievērošanas. XIV gs. Rīgas tirgotāji un amatnieki nošķīrās savās atsevišķās brālībās jeb kopģildēs: tirgotāji apvienojās Lielajā ģildē jeb Sv. Marijas brālībā, kas 1354. g. atdalījās no Sv. Gara brālības, samērā ilgi saglabāja savu garīgo raksturu. Ar laiku Lielajā ģildē līdzās tirgotājiem sāka uzņemt arī zeltkaļus un t. s. literātus juristus un teologus. Amatnieki apvienojās Mazajā ģildē jeb Sv. Jāņa brālībā (šīs ģildes šrāgas pirmo reizi minētas 1352. gadā), un tās privilēģijas apstiprināja Rīgas arhibīskaps Stodevešers un Livonijas ordeņa mestrs Mangdens 1452. gadā Salaspilī. Sīkāk iedalījās cunftēs. Abu ģilžu priekšgalā atradās eltermaņi kopā ar t. s. vecajiem gados vecākajiem un cienījamākajiem ģildes locekļiem. Rīgas vēsturē sastopami vairāki abu minēto ģilžu konflikti. XV gs. asas domstarpības sākās alus darīšanas monopola jautājumā. Reizēm konfrontācija izcēlās starp ģildēm un Rīgas rāti. Livonijas ordeņa un Rīgas konfliktos Ordenis visbiežāk sev sabiedrotos meklēja tieši pie ģildēm kā pretspēkam rātei. Rīgas ģilžu nozīme pieauga reformācijas laikā 16. gs. pirmajā pusē. Šai laikā rāte arvien biežāk un regulārāk griezās pie ģildēm svarīgu un strīdīgu jautājumu lemšanā. Līdz XIX gs. abas ģildes lielā mērā kontrolēja Rīgas pilsētas tirdzniecību un amatniecību. Pārējās Baltijas guberņu pilsētās 1785. gadā (pārējā Krievijas impērijā no 1775. gada) tirgotāju ģildes pēc locekļu kapitāla lieluma tika sadalītas 3 kategorijās, bet pēc 1863. gada - 2 kategoriju ģildēs.
Ārpus ģildēm bija t.s. kauna amatu veicēji.
Skat. arī: Rīgas Melngalvju biedrība
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 185.-186. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 70.-71. lpp.
- Gilden und Zünfte. Kaufmännische und Gewerbliche Genossenschaften im frühen und hohen Mittelalter. / Berent Schwineköper (Hrsg.) - Thorbecke: Sigmaringen, 1985, ISBN 3-7995-6629-5
