Ķīnas republika

Ķīnas republika (trad.ķīn. 中華民國, vienk. 中华民国, piņj. Zhōnghuá Mínguó) - valsts Austrumāzijā laikā no 1912. līdz 1949. gadam. Izveidojās Siņhajas revolūcijas rezultātā, gāžot no troņa Cjinu dinastiju. Proklamēta 1912. gada 1. janvārī. Martā Nacionālā sapulce pieņēma pagaidu konstitūciju. Tika ievēlēts divpalātu parlaments, kas sastāvēja no Senāta un Pārstāvju palātas. Pie varas nāca gomiņdana partija ar tās līderi Suņu Jatsenu priekšgalā. De facto valsti līdz 1927. gadam pārvaldīja t.s. beijaņas militāristi (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas republikas prezidentu. 1914. gadā tika mainīta konstitūcija, piešķirot papildu pilnvaras valsts prezidentam, nosakot tā amata pildīšanas termiņu 10 gadus. 1925. gadā mira Suņs Jatsens. 1926. gadā, 2. partijas kongresā par gomiņdana partijas priekšsēdētāju ievēlēja Vanu Dzinveju, bet par Centrālās izpildkomitejas (CIK) locekli kļuva ģenerālis Čans Kaiši, kuru CIK plēnumā ievēlēja par Pastāvīgās komitejas locekli un uzticēja Nacionālās revolucionārās armijas virspavēlnieka posteni. 1926.-1928. gados t.s. Ziemeļu karagājienā gomiņdana valdības karaspēkam izdevās sakaut ģenerāļu huntu un pārņemt varu lielākajā daļā valsts teritorijas. Gomiņdana partijas priekšsēdētājs un daudzi līderi emigrēja, jo Čans Kaiši veica bruņotu apvērsumu un kļuva par Ķīnas militāro diktatoru, pasludinot sevi par prezidentu uz mūžu. 1931.-1932. gados valsts ziemeļu teritorijas okupēja Japānas impērija, izveidojot tur marionešu Mandžougo valsti. 1937.-1945. gados ritēja karš ar Japānu, bet 1946. gadā sākās ĶKP uzsāktais pilsoņu karš, kas ilga līdz 1949. gadam, kura rezultātā Ķīnas republikas vietā 1949. gada 1. oktobrī tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīnas Republikas valdība un armija evakuējās uz Taivānas salu, kur turpināja pastāvēt kā Ķīnas Republika Taivanā.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.