Atšķirības starp "Ķieģeļu ceplis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ķieģeļu ceplis''' jeb '''ķieģeļnīca''' (vc. ''Kalkofen'', an. ''lime kiln'', kr. ''печь для обжига кирпича'') - [[manufaktūra]]s tipa ražotne ķieģeļu izgatavošanai no māla viduslaikos un jaunajos laikos. | + | '''Ķieģeļu ceplis''' jeb '''ķieģeļnīca''' (vc. ''Kalkofen'', an. ''lime kiln'', kr. ''печь для обжига кирпича'') - [[manufaktūra]]s tipa ražotne ķieģeļu izgatavošanai no māla viduslaikos un jaunajos laikos. Inventārā bija ķieģeļu un kārniņu apdedzināšanas krāsnis, ķieģeļu šķūnis ar dakstiņu jumtu un dzīvojamā ēka. |
| + | |||
| + | Izraktos mālus un ūdeni ar zirgiem veda uz mērcēšanas bedrēm. Izmirkušos mālus ar smiltīm vai salmiem mīcīja ar kājām vērši, kurus dzina vēršu dzinējas, vēlāk mala īpašās mālu dzirnavās (''Lehm Mule''). Sagatavotos mālus nogādāja ķieģeļu šķūnī, kur strādāja vairāki ķieģeļu un kārniņu veidotāji ar palīgiem (bez kvalificētiem strādniekiem dažādos darbos ceplī nodarbināja 15-30 nekvalificētus strādniekus). Ķieģeļu veidotājs no galda ņemto māla piku iespieda ozolkoka veidnē un ar īpašu nazi nogludināja. Lai ķieģelis nepieliptu pie veidņa, tā sienas apbārstīja ar smiltīm vai apslacīja ar ūdeni. Ķieģeļus žāvēja, izklājot nojumēs, pēc tam ar zirgiem pieveda ceplim, kur apdedzināja. Ceplis bija no ķieģeļiem un akmeņiem izmūrēta četrstūraina garena krāsns ar kurtuvēm sānos. Ķieģeļus iekrāva tā, lai pa sānu atverēm varētu iekraut malku un liesma, ejot uz augšu, vienmērīgi apņemtu ķieģeļus. Cepļa augšu nosedza ar ķieģeļu lauskām un mālu, atstājot velkmes ejas. Krāsni kurināja 5 diennaktis, kopā ar iekraušanu un izkraušanu viss process ilga līdz 14 diennaktīm. Apdedzinot ķieģeļus, brāķis bija ap 6%, kārniņus - ap 1,4%. Personāla darba diena bijusi 14–15 stundu gara, sākusies četros vai piecos no rīta un ilgusi līdz septiņiem vakarā. | ||
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] bija 15-20 ķieģeļnīcas. Dažās no tām ražoti arī kārniņi. Piemēram, Hercogu Rundāles pili cēla galvenokārt no vietējiem būvmateriāliem. Tās projektā paredzēts, ka būvei nepieciešami 3 miljoni ķieģeļu un 16 tūkstoši mucu (ap 1300 t) kaļķu, bet faktiski esot izlietoti 4 miljoni ķieģeļu, kas tika ražoti tuvējā Mežotnes u.c. ķieģeļnīcās. | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] bija 15-20 ķieģeļnīcas. Dažās no tām ražoti arī kārniņi. Piemēram, Hercogu Rundāles pili cēla galvenokārt no vietējiem būvmateriāliem. Tās projektā paredzēts, ka būvei nepieciešami 3 miljoni ķieģeļu un 16 tūkstoši mucu (ap 1300 t) kaļķu, bet faktiski esot izlietoti 4 miljoni ķieģeļu, kas tika ražoti tuvējā Mežotnes u.c. ķieģeļnīcās. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. februāris, plkst. 13.04
Ķieģeļu ceplis jeb ķieģeļnīca (vc. Kalkofen, an. lime kiln, kr. печь для обжига кирпича) - manufaktūras tipa ražotne ķieģeļu izgatavošanai no māla viduslaikos un jaunajos laikos. Inventārā bija ķieģeļu un kārniņu apdedzināšanas krāsnis, ķieģeļu šķūnis ar dakstiņu jumtu un dzīvojamā ēka.
Izraktos mālus un ūdeni ar zirgiem veda uz mērcēšanas bedrēm. Izmirkušos mālus ar smiltīm vai salmiem mīcīja ar kājām vērši, kurus dzina vēršu dzinējas, vēlāk mala īpašās mālu dzirnavās (Lehm Mule). Sagatavotos mālus nogādāja ķieģeļu šķūnī, kur strādāja vairāki ķieģeļu un kārniņu veidotāji ar palīgiem (bez kvalificētiem strādniekiem dažādos darbos ceplī nodarbināja 15-30 nekvalificētus strādniekus). Ķieģeļu veidotājs no galda ņemto māla piku iespieda ozolkoka veidnē un ar īpašu nazi nogludināja. Lai ķieģelis nepieliptu pie veidņa, tā sienas apbārstīja ar smiltīm vai apslacīja ar ūdeni. Ķieģeļus žāvēja, izklājot nojumēs, pēc tam ar zirgiem pieveda ceplim, kur apdedzināja. Ceplis bija no ķieģeļiem un akmeņiem izmūrēta četrstūraina garena krāsns ar kurtuvēm sānos. Ķieģeļus iekrāva tā, lai pa sānu atverēm varētu iekraut malku un liesma, ejot uz augšu, vienmērīgi apņemtu ķieģeļus. Cepļa augšu nosedza ar ķieģeļu lauskām un mālu, atstājot velkmes ejas. Krāsni kurināja 5 diennaktis, kopā ar iekraušanu un izkraušanu viss process ilga līdz 14 diennaktīm. Apdedzinot ķieģeļus, brāķis bija ap 6%, kārniņus - ap 1,4%. Personāla darba diena bijusi 14–15 stundu gara, sākusies četros vai piecos no rīta un ilgusi līdz septiņiem vakarā.
Kurzemes un Zemgales hercogistē bija 15-20 ķieģeļnīcas. Dažās no tām ražoti arī kārniņi. Piemēram, Hercogu Rundāles pili cēla galvenokārt no vietējiem būvmateriāliem. Tās projektā paredzēts, ka būvei nepieciešami 3 miljoni ķieģeļu un 16 tūkstoši mucu (ap 1300 t) kaļķu, bet faktiski esot izlietoti 4 miljoni ķieģeļu, kas tika ražoti tuvējā Mežotnes u.c. ķieģeļnīcās.
Literatūra par šo tēmu
- Grosvalds I., Alksnis U., Zalsters A., Meirovics I. Ķieģeļi. // RTU Zinātniskie Raksti. 2005., Nr.7., 9.-34. lpp.
