Atšķirības starp "Šarons Pjērs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Pjērs Šarons''' (''Pierre Charron'', 1541.-1603.) - jurists, [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, viens no sava laika redzamākajiem [[Skepticisms|skepticisma]] pārstāvjiem.
 
'''Pjērs Šarons''' (''Pierre Charron'', 1541.-1603.) - jurists, [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, viens no sava laika redzamākajiem [[Skepticisms|skepticisma]] pārstāvjiem.
  
Dzimis 1541. gadā Parīzē, grāmatu tirgotāja ģimenē (24 brāļi un māsas). Pēc studijām Orelānas universitātē un zinātniskā grāda iegūšanas, iztiku pelnīja kā [[advokāts]]. 6 gadus pavadījis advokāta praksē, pievērsās reliģijai. Pēc teoloģijas studijām uzsāka kalpot, tika iesvētīts par garīdznieku. 1594. gadā ar pseidonīmu "Benedikts Vailāns, svētās ticības advokāts" publicēja savu pirmo darbu "Les Trois Vérités", kurā centās pierādīt [[Protestantisms|protestantisma]] maldus un apoloģizēt tradicionālo Baznīcu. Grāmata guva plašu popularitāti laikabiedru vidū, un to izdeva pārstrādātu un papildinātu. 1601. gadā Bordo viņš publicēja darbu "De la Sagesse", kurā pievērsās morāles un ētikas jautājumiem. No skepticisma pozīcijām aktīvi aizstāvēja katolicismu kā vienu no tautas morāles balstiem, aktīvi apkaroja [[herēze]]s. Darbs izraisīja plašu polemiku un daudzu klerikāļu uzbrukumus. Šarons pats mira no sirdstriekas 1603. gadā, Parīzē sabrūkot uz ielas.
+
Dzimis 1541. gadā Parīzē, grāmatu tirgotāja ģimenē (24 brāļi un māsas). Pēc studijām Orelānas universitātē un zinātniskā grāda iegūšanas, iztiku pelnīja kā [[advokāts]]. 6 gadus pavadījis advokāta praksē, pievērsās reliģijai. Pēc teoloģijas studijām uzsāka kalpot, tika iesvētīts par garīdznieku. Francijas princeses Margaritas de Valuā, Anrī IV laulātās draudzenes [[kapelāns]]. 1594. gadā ar pseidonīmu "Benedikts Vailāns, svētās ticības advokāts" publicēja savu pirmo darbu "Les trois vérités" (Trīs patiesības), kurā centās pierādīt [[Protestantisms|protestantisma]] maldus un apoloģizēt tradicionālo Baznīcu, pierādīja ateistiem Dieva esamību. Grāmata guva plašu popularitāti laikabiedru vidū. 1600. gadā, tēmu turpinot autors publicēja darbu "Discours chrétiens". 1601. gadā Bordo viņš publicēja darbu "Le traité de la sagesse", kurā pievērsās morāles un ētikas jautājumiem. No skepticisma pozīcijām aktīvi aizstāvēja katolicismu kā vienu no tautas morāles balstiem, aktīvi apkaroja [[herēze]]s. Darbs izraisīja plašu polemiku un daudzu klerikāļu uzbrukumus. Šarons pats mira no sirdstriekas 1603. gadā, Parīzē sabrūkot uz ielas.
  
Savā pasaules skatījumā tuvs [[Monteņs Mišels de|Montēņa]] mācībai. Savus uzskatus izklāstījis darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantēt kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem.
+
Savā pasaules skatījumā tuvs [[Monteņs Mišels de|Montēņa]] mācībai. Savus uzskatus izklāstījis darbā "Par gudrību" (''Le traité de la sagesse'', 1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantēt kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.
 +
----
 +
* Jeffrey Zuniga. Toward a Life of Wisdom, Pierre Charron in the Light of Modern and Postmodern skepticism - University of Sto. Thomas Press: Manila, 2000
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/03633b.htm Pierre Charron // Catholic Encyclopedia]
 
* [http://www.questia.com/library/encyclopedia/charron_pierre.jsp Charron Pierre // Free Encyclopedia Articles at Questia.com Online]
 
* [http://www.questia.com/library/encyclopedia/charron_pierre.jsp Charron Pierre // Free Encyclopedia Articles at Questia.com Online]
 
* [http://www.1902encyclopedia.com/C/CHA/pierre-charron.html Pierre Charron // 1902 Encyclopedia]
 
* [http://www.1902encyclopedia.com/C/CHA/pierre-charron.html Pierre Charron // 1902 Encyclopedia]
 +
* [http://encyclopedia.jrank.org/CHA_CHR/CHARRON_PIERRE_1541_1603_.html Pierre Charron // Online Encyclopedia]
 +
* [http://books.google.com/books?id=7EI0AAAAMAAJ&dq=pierre+charron&printsec=frontcover&source=bl&ots=eSPZ-rtBrC&sig=JfGHVewnEH0yylYhNDNMiRdbMeE&hl=en&ei=Dn1ySub8AdD__QbZkPjnAQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2#v=onepage&q&f=false Pierre Charron. Of wisdom: Three books, Volume 1]
 +
----
 +
* [http://www.bbkl.de/c/charron_p.shtml Charron Pierre // Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
----
 +
* [http://mirslovarei.com/content_fil/sharron-per-1541—1603-21505.html Шаррон Пьер (1541-1603) // Мир словарей]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_colier/936/ШАРРОН Шаррон Пьер // Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Š]]
 
[[Kategorija:Š]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. aprīlis, plkst. 13.53

Pjērs Šarons (Pierre Charron, 1541.-1603.) - jurists, katoļu garīdznieks, filosofs, viens no sava laika redzamākajiem skepticisma pārstāvjiem.

Dzimis 1541. gadā Parīzē, grāmatu tirgotāja ģimenē (24 brāļi un māsas). Pēc studijām Orelānas universitātē un zinātniskā grāda iegūšanas, iztiku pelnīja kā advokāts. 6 gadus pavadījis advokāta praksē, pievērsās reliģijai. Pēc teoloģijas studijām uzsāka kalpot, tika iesvētīts par garīdznieku. Francijas princeses Margaritas de Valuā, Anrī IV laulātās draudzenes kapelāns. 1594. gadā ar pseidonīmu "Benedikts Vailāns, svētās ticības advokāts" publicēja savu pirmo darbu "Les trois vérités" (Trīs patiesības), kurā centās pierādīt protestantisma maldus un apoloģizēt tradicionālo Baznīcu, pierādīja ateistiem Dieva esamību. Grāmata guva plašu popularitāti laikabiedru vidū. 1600. gadā, tēmu turpinot autors publicēja darbu "Discours chrétiens". 1601. gadā Bordo viņš publicēja darbu "Le traité de la sagesse", kurā pievērsās morāles un ētikas jautājumiem. No skepticisma pozīcijām aktīvi aizstāvēja katolicismu kā vienu no tautas morāles balstiem, aktīvi apkaroja herēzes. Darbs izraisīja plašu polemiku un daudzu klerikāļu uzbrukumus. Šarons pats mira no sirdstriekas 1603. gadā, Parīzē sabrūkot uz ielas.

Savā pasaules skatījumā tuvs Montēņa mācībai. Savus uzskatus izklāstījis darbā "Par gudrību" (Le traité de la sagesse, 1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantēt kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.

  • Jeffrey Zuniga. Toward a Life of Wisdom, Pierre Charron in the Light of Modern and Postmodern skepticism - University of Sto. Thomas Press: Manila, 2000

Resursi internetā par šo tēmu