Atšķirības starp "Šlipenbahi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
| − | [[Attēls:Schlipenbach_adH_Bornhusen_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni | + | [[Attēls:Schlipenbach_adH_Bornhusen_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|Bornhuzenes baroni]] |
baroni un '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, sadalījusies vairākās līnijās Livonijā, Zviedrijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). | baroni un '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, sadalījusies vairākās līnijās Livonijā, Zviedrijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 21.57
baroni un fon Šlipenbahi (von Schlippenbach, kr. фон Шлиппенбах) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) vācbaltiešu bruņniecības dzimta, sadalījusies vairākās līnijās Livonijā, Zviedrijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā).
Pirmo reizi avotos Šlipenbahi parādās 1386. gadā, taču XVI gs dzimta jau ir zināma un ar stāvokli. Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi – pirmais avotos pieminēts Henrihs fon Šlipenbaks (Heinrich Slyppenbecke, ?-?) 1428. gadā, Ordeņa vasalis un Karkusas (Karkus) fogts. 1519. tā mazdēls saņēma lēnī Bornhuzas muižu (Bornhusen, ig. Pornuse). XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (Jochann II von Schlippenbach, 1518-1542) piešķīra kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Johans III fon Šlipenbahs ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā – dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās - vecākajās Vecbornhuzenes un Jaunbornhuzenes (Schlippenbach Linie Bornhusen - Alt-Bornhusen und Neu-Bornhusen) jeb Vidzemes, un Kurzemes līnijā (kurländisch-sahlinger Linie). 1620. gadā fon Šlipenbahi ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Bornhuzes līnija, bet 1772. gadā baroni fon Šlipenbahi - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savam diplomātam Kristofam fon Šlipenbaham (Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach, 1624–1660) no Kurzemes līnijas dāvāja grāfa titulu un uzvārdu Skezde (Graf Schlippenbach-Skoesde) – tā dēls grāfs Karls fon Šlipenbahs (Karl Friedrich Graf von Schlippenbach, 1658-1723) stājās Prūsijas karaļa dienestā, bet tā pēcnācēji izveidoja Šlipenbahu Brandenburgas un Silēzijas līnijas. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs (Otto Jochann von Schlipenbach a.d.H. Bornhusen, 1719-1808) ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas baronu. 1857. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja Kurzemes līnijas tiesības uz barona titulu.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts un kambarkungs Kristofs fon Šlipenbahs (Friedrich Christoph Carl von Schlippenbach, 1624–1660); Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars fon Šlipenbahs (Wolmar Anton von Schlippenbach, 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (Christoph Karl von Schlippenbach, 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (Albert von Schlippenbach, 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (Paul von Schlippenbach, 1869–1933); jurists un literāts Ulrihs fon Šlipenbahs (1774–1826);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (Ullmahlen), Vormsātu (Wormsahten), Zālītes (Sahlingen), Jamaiķu (Jamaiken), Lielmēmeles (Groß-Memelhof), Ārlavas (Erwahlen), Gudenieku (Gudden), Jaunā muiža (Neuhoff), Reģu (Reggen), Almāles (Almalen), Vormsātes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах - офицеры императора Александра I // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 2. - Янус-К: Москва, 2008. С. 56-86.
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах в войне 1853-1856 годов и в обороне Севастополя // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 3. - Янус-К: Москва, 2008.
