Šlipenbahi

fon Šlipenbahi (von Schlippenbach) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs XVI gs. sāķumā Johanam Šlipenbaham piešķīris kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā. 1564. gadā Šlipenbahi ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. 1620. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savu diplomātu baronu Kristofu Karlu fon Šlipenbahu (1624–1660), iecēla par grāfu (grāfi Šlipenbahi pamazām pārcēlās uz Prūsiju). 1748. gadā Vidzemes Šlipenbahu dzimtas vīriešu līnija izbeidzās un viņu īpašumus mantoja Kurzemes Šlipenbahu atzars. 1857. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.

Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas ģenerālgubernators, ģenerālmajors Volmars Antons fon Šlipenbahs (1704-1706); jurists un literāts Ulrihs fon Šlipenbahs (1774–1826);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (Ullmahlen), Vormsātu (Wormsahten), Zālītes (Sahlingen), Jamaiķu (Jamaiken), Lielmēmeles (Groß-Memelhof), Ārlavas (Erwahlen), Gudenieku (Gudden), Jaunā muiža (Neuhoff), Reģu (Reggen), Almāles (Almalen), Vormsātes u.c. muižas.