Štēli fon Holšteini
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, Stael-Holstein, kr. Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas fogts Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stäel von Holstein, 1628–1679); Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (Fabian Ernst Stael von Holstein, 1672–1730); Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Boguslav Stael von Holstein, 1685–1763); Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein, 1749-1802); Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Johans Štēls fon Holšteins (Johann Alexander Staël von Holstein, 1798-1868); Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (Berndt Fabian Stael von Holstein, 1810–1898) orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (Alexander Stael von Holstein, 1877–1937);
1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. muižas.
