Atšķirības starp "Štīglici" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs bija Pilzenes pilsētas [[birģermeistars]] Bartolomejs Štīglics no Čenkovas (''Bartholomäus Stieglitz von Cznkow'', ?-?), 1583. gadā iecelts par [[Bruņniecība|bruņinieku]]. Tā mazdēls Melhiors fon Štīglics (''Melchior von Stieglitz'', 1599–1659) Trīsdesmitgadu laikā bija spiests bēgt uz Saksiju, kur viņa tirdzniecības un finanšu nams piedzīvoja uzplaukumu. 1765. brāļi Leipcigas [[rātskungs]] Kristians (''Christian Ludwig von Stieglitz'', 1724-1772) un Saksijas ģenerālleitnants Wilhelms (''Wilhelm Ludwig von Stieglitz, 1735–1796'') saņēma dižciltības patentu. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās. | Dzimtas aizsācējs bija Pilzenes pilsētas [[birģermeistars]] Bartolomejs Štīglics no Čenkovas (''Bartholomäus Stieglitz von Cznkow'', ?-?), 1583. gadā iecelts par [[Bruņniecība|bruņinieku]]. Tā mazdēls Melhiors fon Štīglics (''Melchior von Stieglitz'', 1599–1659) Trīsdesmitgadu laikā bija spiests bēgt uz Saksiju, kur viņa tirdzniecības un finanšu nams piedzīvoja uzplaukumu. 1765. brāļi Leipcigas [[rātskungs]] Kristians (''Christian Ludwig von Stieglitz'', 1724-1772) un Saksijas ģenerālleitnants Wilhelms (''Wilhelm Ludwig von Stieglitz, 1735–1796'') saņēma dižciltības patentu. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās. | ||
* Baronu Štīglicu-Brokdorfu (''Baron Stieglitz-Brockdorff'') līniju aizsāka Vilhelms fon Štīglics (''Wilhelm Theophilus von Stieglitz'', 1749-1802), kurš 1787. gadā apprecējās ar vienīgo savas dzimtas vārda mantinieci, baronesi Šarloti fon Brokdorfu (''Charlotte Amalie Brockdorff'', 1752-1811), taču, tā kā ģimenē nebija dēlu, tā turpinājās pa meitu līniju. | * Baronu Štīglicu-Brokdorfu (''Baron Stieglitz-Brockdorff'') līniju aizsāka Vilhelms fon Štīglics (''Wilhelm Theophilus von Stieglitz'', 1749-1802), kurš 1787. gadā apprecējās ar vienīgo savas dzimtas vārda mantinieci, baronesi Šarloti fon Brokdorfu (''Charlotte Amalie Brockdorff'', 1752-1811), taču, tā kā ģimenē nebija dēlu, tā turpinājās pa meitu līniju. | ||
| − | * Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka | + | * Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka Ludvigs fon Štīglics (''Ludwig von Stiglitz'', 1779–1843), "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un [[Barons|barona]] titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (''Alexander Baron von Stieglitz'', kr. ''Александр Людвигович фон Штиглиц'', 1814–1884). |
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: | No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 12. jūnijs, plkst. 16.44
baroni fon Štīglici (Baron Stieglitz, kr. бароны Штиглицы) - čehu izcelsmes (Pilzene) muižniecības dzimta vācu zemēs (Saksijā), Tasmānijā un Austrālijā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā.
Dzimtas aizsācējs bija Pilzenes pilsētas birģermeistars Bartolomejs Štīglics no Čenkovas (Bartholomäus Stieglitz von Cznkow, ?-?), 1583. gadā iecelts par bruņinieku. Tā mazdēls Melhiors fon Štīglics (Melchior von Stieglitz, 1599–1659) Trīsdesmitgadu laikā bija spiests bēgt uz Saksiju, kur viņa tirdzniecības un finanšu nams piedzīvoja uzplaukumu. 1765. brāļi Leipcigas rātskungs Kristians (Christian Ludwig von Stieglitz, 1724-1772) un Saksijas ģenerālleitnants Wilhelms (Wilhelm Ludwig von Stieglitz, 1735–1796) saņēma dižciltības patentu. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās.
- Baronu Štīglicu-Brokdorfu (Baron Stieglitz-Brockdorff) līniju aizsāka Vilhelms fon Štīglics (Wilhelm Theophilus von Stieglitz, 1749-1802), kurš 1787. gadā apprecējās ar vienīgo savas dzimtas vārda mantinieci, baronesi Šarloti fon Brokdorfu (Charlotte Amalie Brockdorff, 1752-1811), taču, tā kā ģimenē nebija dēlu, tā turpinājās pa meitu līniju.
- Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka Ludvigs fon Štīglics (Ludwig von Stiglitz, 1779–1843), "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un barona titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (Alexander Baron von Stieglitz, kr. Александр Людвигович фон Штиглиц, 1814–1884).
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: jurists, rātskungs un birģermeistars Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1677–1758); luterāņu teologs Kristofs Štīglics (Christoph Ludwig Stieglitz, 1687–1768); jurists, rātskungs, mineralogs Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1724–1772); jurists, rātskungs, domkungs Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1756–1836); jurists, vēsturnieks Kristians Štīglics (Christian Ludwig Stieglitz, 1803–1854); Austrālijas jauno zemju pirmatklājējs, ceļotājs Frederiks fon Štīglics (Frederick Lewis von Stieglitz, 1803–1866); lauksaumnieks un Austrālijas vēstures pētnieks Karls fon Štīglics (Karl Rawdon von Stieglitz, 1893–1967); Saksijas armijas ģenerālleitnants Tuisko fon Štīglics (Thuisko von Stieglitz, 1808–1881); Saksijas armijas ģenerālleitnants Georgs fon Štīglics (Georg von Stieglitz, 1848–1912); finansists, mecenāts, barons Aleksandrs fon Štīglics (Alexander Baron von Stieglitz, 1814–1884).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijis Lielezeres (Groß-Essern), Pampāļu (Pampeln), Reņģes (Rengenhof), Franču (Franzhof) u.c. muižas.
