Atšķirības starp "Štakelbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
| − | '''fon Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельберги, Штакельберги'') – sena vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]], pirmo reizi avotos minēti 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. | + | '''fon Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельберги, Штакельберги'') – sena vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]], pirmo reizi avotos minēti 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījusies trijos pamatzaros, kas, savukārt, saskaldīti atsevišķās līnijās: |
| + | * baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālmajora Karla fon Štakelberga (''Karl Adam von Stackelberg''), kurš 1714. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkunga]] titulu; | ||
| + | * baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālfeldmaršala Berndta fon Štakelberga (''Berndt Otto von Stackelberg''), kurš 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu; | ||
| + | * grāfi Štakelbergi – cēlušies no imperatora galma [[Kambarkungs|kambarkunga]] Reinholda fon Štakelberga (''Reinhold Jochann von Stackelberg''), kurš 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), [[Baltijas Vēstures un senatnes biedrība]]s dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Alexander von Stackelberg'', 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas [[asesors]] (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), [[titulārpadomnieks]] barons Karls fon Štakelbergs (''Karl Gustav von Stackelberg''); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (''Heinrich Freiherr von Stackelberg'', 1905-1946); [[Vācija]]s Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (''Karl Georg von Stackelberg'', 1913-1980). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), [[Baltijas Vēstures un senatnes biedrība]]s dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Alexander von Stackelberg'', 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas [[asesors]] (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), [[titulārpadomnieks]] barons Karls fon Štakelbergs (''Karl Gustav von Stackelberg''); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (''Heinrich Freiherr von Stackelberg'', 1905-1946); [[Vācija]]s Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (''Karl Georg von Stackelberg'', 1913-1980). | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 24. maijs, plkst. 11.17
fon Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельберги, Штакельберги) – sena vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā Ordeņa brāļi un vasaļi, pirmo reizi avotos minēti 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījusies trijos pamatzaros, kas, savukārt, saskaldīti atsevišķās līnijās:
- baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālmajora Karla fon Štakelberga (Karl Adam von Stackelberg), kurš 1714. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu;
- baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālfeldmaršala Berndta fon Štakelberga (Berndt Otto von Stackelberg), kurš 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu;
- grāfi Štakelbergi – cēlušies no imperatora galma kambarkunga Reinholda fon Štakelberga (Reinhold Jochann von Stackelberg), kurš 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas grāfa titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks barons Karls fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich Freiherr von Stackelberg, 1905-1946); Vācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.
