Atšķirības starp "Šteini" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Stein_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Stein_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
fon '''Šteini''' (''von Stein'', kr. ''фон Штейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pirmo reizi Livonijā avotos Šteini parādās 1291. gadā, kad [Vācu ordenis|Ordenis]] izlēņoja Vērgales zemes kādam Bertoldam Šteinam, taču nav zināms, vai šim bruņiniekam ir saistība ar vēlāko fon Šteinu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
fon '''Šteini''' (''von Stein'', kr. ''фон Штейны'') – vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pirmo reizi Livonijā avotos Šteini parādās 1291. gadā, kad [[Vācu ordenis|Ordenis]] izlēņoja Vērgales zemes kādam Bertoldam Šteinam (''Berthold Stein''), taču nav zināms, vai šim bruņiniekam ir saistība ar vēlāko fon Šteinu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
No ievērojamākajiem dzimtas locekļiem minami: Vidzemes landmaršals (1854–1856) Kristians fon Šteins (''Christian von Stein'', 1806–1856);
 
No ievērojamākajiem dzimtas locekļiem minami: Vidzemes landmaršals (1854–1856) Kristians fon Šteins (''Christian von Stein'', 1806–1856);
  
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu, Jaunburtnieku u.c. [[muiža]]s.
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu, Jaunburtnieku, Rūjienas (''Rujen-Großhof'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 26. maijs, plkst. 17.00

Stein Wappen.png

fon Šteini (von Stein, kr. фон Штейны) – vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Pirmo reizi Livonijā avotos Šteini parādās 1291. gadā, kad Ordenis izlēņoja Vērgales zemes kādam Bertoldam Šteinam (Berthold Stein), taču nav zināms, vai šim bruņiniekam ir saistība ar vēlāko fon Šteinu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas locekļiem minami: Vidzemes landmaršals (1854–1856) Kristians fon Šteins (Christian von Stein, 1806–1856);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu, Jaunburtnieku, Rūjienas (Rujen-Großhof) u.c. muižas.