Atšķirības starp "Štenders Johans" versijām
m |
m ("Stenders Johans" pārdēvēju par "Štenders Johans") |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Johans | + | [[Attēls:Jochann_Stender.jpeg|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Johans Štenders''' (''Jochann Stender'', 1899-1967), arī '''Stenders''' – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris. | ||
Dzimis 1889. gada 19. jūlijā Subatē. Absolvējis [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. | Dzimis 1889. gada 19. jūlijā Subatē. Absolvējis [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. | ||
| − | 1918. gada 20. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kareivis. | + | 1918. gada 20. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], kareivis. 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.292) par to, ka 1920. gada 5. janvārī izlūkgājienā uz Steķu sādžu kopā ar 2 kareivjiem iekļuva ienaidnieka ugunī, taču, neraugoties uz ievainojumu rokā un galvā, turpināja cīņu līdz papildspēku atnākšanai. Atvaļināts 1921. gada 26. martā kā [[dižkareivis]]. |
| − | |||
| − | 1920. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.292) par to, ka 1920. gada 5. janvārī izlūkgājienā uz Steķu sādžu kopā ar 2 kareivjiem iekļuva ienaidnieka ugunī, taču, neraugoties uz ievainojumu rokā un galvā, turpināja cīņu līdz papildspēku atnākšanai. Atvaļināts 1921. gada 26. martā kā [[dižkareivis]]. | ||
Saņēmis jaunsaimniecību Prodes pagasta Kazimirvaldes muižā, dzīvojis Asares pagasta Mācītājmuižā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav. | Saņēmis jaunsaimniecību Prodes pagasta Kazimirvaldes muižā, dzīvojis Asares pagasta Mācītājmuižā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav. | ||
| 13. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 489. lpp. | * Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 489. lpp. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Š]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 11. maijs, plkst. 11.04
Johans Štenders (Jochann Stender, 1899-1967), arī Stenders – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
Dzimis 1889. gada 19. jūlijā Subatē. Absolvējis ģimnāziju.
1918. gada 20. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kareivis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.292) par to, ka 1920. gada 5. janvārī izlūkgājienā uz Steķu sādžu kopā ar 2 kareivjiem iekļuva ienaidnieka ugunī, taču, neraugoties uz ievainojumu rokā un galvā, turpināja cīņu līdz papildspēku atnākšanai. Atvaļināts 1921. gada 26. martā kā dižkareivis.
Saņēmis jaunsaimniecību Prodes pagasta Kazimirvaldes muižā, dzīvojis Asares pagasta Mācītājmuižā. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 489. lpp.
