Atšķirības starp "Šuberti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Von_Schubert_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Von_Schubert_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Šuberti''' (''von Schubert'', kr. ''фон Шуберт'') – muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] (lielāko tiesu igauņu daļā). 1837. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes guberņas, bet 1839. gadā – Igaunijas guberņas muižniecības reģistrā.
+
'''fon Šuberti''' (''von Schubert'', kr. ''фон Шуберт'') – čehu izcelsmes (''Bohemia'') muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] (lielāko tiesu igauņu daļā). 1837. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes guberņas, bet 1839. gadā – Igaunijas guberņas muižniecības reģistrā.
  
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[valsts padomnieks]] Karls Juliuss fon Šuberts; inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (''Bernhard von Schubert'', 1849–1923);
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[valsts padomnieks]] Karls Juliuss fon Šuberts; inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (''Bernhard von Schubert'', 1849–1923);

Versija, kas saglabāta 2017. gada 10. maijs, plkst. 16.32

Von Schubert Wappen.png

fon Šuberti (von Schubert, kr. фон Шуберт) – čehu izcelsmes (Bohemia) muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (lielāko tiesu igauņu daļā). 1837. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes guberņas, bet 1839. gadā – Igaunijas guberņas muižniecības reģistrā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: valsts padomnieks Karls Juliuss fon Šuberts; inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (Bernhard von Schubert, 1849–1923);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šubartu valdījumā bijušas Spāres (Spahren, Amatas pag.) u.c. muižas.