Atšķirības starp "Šulci-Ašeradeni" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas leitnants Simons Šulcs (~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Ingermanlandes un Keksholmas gubernators (no 1681) barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (''Martin Baron Schoultz von Ascheraden'', 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (''Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden'', 1656-1728); ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (''Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden'', 1660-1730); [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]]s sastādītājs, Vidzemes [[landrāts]] (no 1759) barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens (''Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden'', 1720–1782); Pieminekļu valdes ārštata līdzstrādnieks, vēstures entuziasts un arheologs, Liezēres kungs fon Ašeradens (XI-XX gs. mija). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas leitnants Simons Šulcs (~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Ingermanlandes un Keksholmas gubernators (no 1681) barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (''Martin Baron Schoultz von Ascheraden'', 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (''Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden'', 1656-1728); ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (''Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden'', 1660-1730); [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]]s sastādītājs, Vidzemes [[landrāts]] (no 1759) barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens (''Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden'', 1720–1782); Pieminekļu valdes ārštata līdzstrādnieks, vēstures entuziasts un arheologs, Liezēres kungs fon Ašeradens (XI-XX gs. mija). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas [[Ašeradena|Aizkraukles]] (''Schloß Ascheraden''), Rēmera (''Roemershof, Römershof''), Zalabu (''Selubben''), Veibes (''Winterfeld''), Barišu (''Borgeshof, Borigshof''), Šķiliņu (''Schillingshof''), Buļļu (''Bullenhof''), Ērbērģes, Liezēres, Skrīveru, Slīpes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas [[Ašeradena|Aizkraukles]] (''Schloß Ascheraden''), Rēmera (''Roemershof, Römershof''), Zalabu (''Selubben''), Veibes (''Winterfeld''), Barišu (''Borgeshof, Borigshof''), Šķiliņu (''Schillingshof''), Buļļu (''Bullenhof''), Ērbērģes, Liezēres (''Löser''), Skrīveru, Slīpes u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 3. maijs, plkst. 11.23
baroni Šulci fon Ašeradeni (Baron Schoultz von Ascheraden, kr. бароны Шульц фон Ашераден) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Ašeradenas dzimtkungi. 1674. gadā karalis Kārlis XI par izcilu dienestu savam majoram Martinam Šulcam (Martin Schoultz, 1617-1682) piešķīra dižciltību, ģerboni un Aizkraukles (von Ascheraden) brīvkunga titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1839. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas leitnants Simons Šulcs (~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Ingermanlandes un Keksholmas gubernators (no 1681) barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (Martin Baron Schoultz von Ascheraden, 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1656-1728); ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden, 1660-1730); Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesas sastādītājs, Vidzemes landrāts (no 1759) barons Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1720–1782); Pieminekļu valdes ārštata līdzstrādnieks, vēstures entuziasts un arheologs, Liezēres kungs fon Ašeradens (XI-XX gs. mija).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Aizkraukles (Schloß Ascheraden), Rēmera (Roemershof, Römershof), Zalabu (Selubben), Veibes (Winterfeld), Barišu (Borgeshof, Borigshof), Šķiliņu (Schillingshof), Buļļu (Bullenhof), Ērbērģes, Liezēres (Löser), Skrīveru, Slīpes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Friedrich Bienemann jun. (1898). Aus der Korrespondenz des Landraths Karl Friedrich Freiherrn von Schultz-Ascheraden 1761–1763. // Baltische Monatsschrift, 45, S. 1–28, 121–146, 211–236.
