Atšķirības starp "Ašebergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ascheberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Ascheberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi '''fon Ašebergi''' (vc. ''von Ascheberg'') - bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | baroni un grāfi '''fon Ašebergi''' (vc. ''von Ascheberg'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
| + | |||
| + | Dzimta cēlusies no Minsteres apkaimes, XVI gs. pārcēlušies uz Holšteinu. Johana fon Ašeberga dēls Stefans devās uz Livoniju, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru (jau pirms tam [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] brāļu vidū kalpojuši Ašebergi - piemēram, 1426. gadā Gosvins fon Ašebergs bijis Grobiņas [[fogts]], taču kā ordeņa brāļiem, tam nebija pēcnācēju). 1634. gadā dzimta imatrikulēta Kurzemes bruņniecībā. | ||
1793 gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera apprecējās (ar Lielezeres novadu pūrā) ar Vecapguldes un Reņģes muižu īpašnieku Vilhelmu Gotlību fon Ašebergu, apvienojot uzvārdus: Ašebergs fon Ketlers. | 1793 gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera apprecējās (ar Lielezeres novadu pūrā) ar Vecapguldes un Reņģes muižu īpašnieku Vilhelmu Gotlību fon Ašebergu, apvienojot uzvārdus: Ašebergs fon Ketlers. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 17. septembris, plkst. 10.00
baroni un grāfi fon Ašebergi (vc. von Ascheberg) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimta cēlusies no Minsteres apkaimes, XVI gs. pārcēlušies uz Holšteinu. Johana fon Ašeberga dēls Stefans devās uz Livoniju, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru (jau pirms tam Livonijas ordeņa brāļu vidū kalpojuši Ašebergi - piemēram, 1426. gadā Gosvins fon Ašebergs bijis Grobiņas fogts, taču kā ordeņa brāļiem, tam nebija pēcnācēju). 1634. gadā dzimta imatrikulēta Kurzemes bruņniecībā.
1793 gadā Ezeres Ketleru pēdējā atvase grāfiene Terēze fon Ketlera apprecējās (ar Lielezeres novadu pūrā) ar Vecapguldes un Reņģes muižu īpašnieku Vilhelmu Gotlību fon Ašebergu, apvienojot uzvārdus: Ašebergs fon Ketlers.
