Atšķirības starp "Abats" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Abats''' (no lat. ''abba'', ''abbas'', no gr. ''αββά'', no aram. ''abbā'' - "tēvs") - augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], goda tituls, kā kopš V gs. dēvē | + | '''Abats''' (no lat. ''abba'', ''abbas'', no gr. ''αββά'', no aram. ''abbā'' - "tēvs") - augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], goda tituls, kā kopš V gs. dēvē [[Klosteris|klostera]] un tā valdījumu ([[abatija]]s) vadītāju. Sākotnēji ''abatu'' no sava vidus ievēlēja klostera [[Mūks|mūki]] un apstiprināja [[Garīgais ordenis|garīgā ordeņa]] vadība vai [[bīskaps]], vēlāk ''abatu'' amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu [[garīdznieks|garīdzniekus]] kā tādus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 09.34
Abats (no lat. abba, abbas, no gr. αββά, no aram. abbā - "tēvs") - augsta ranga Romas Katoļu Baznīcas garīdznieks, goda tituls, kā kopš V gs. dēvē klostera un tā valdījumu (abatijas) vadītāju. Sākotnēji abatu no sava vidus ievēlēja klostera mūki un apstiprināja garīgā ordeņa vadība vai bīskaps, vēlāk abatu amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu garīdzniekus kā tādus.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 176. lpp.
