Atšķirības starp "Abo miera traktāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Abo miera traktāts''' – pēc Krievijas-Zviedrijas kara (1741-1743) 1743. gadā Abo pilsētā (Somijā) parakstīta vienošanās starp [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]], kas vēlreiz pārapstiprināja [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līgumu]] un Krievijas impērijas tiesības uz iekarotajām zemēm Baltijas jūras reģionā. Krievija atņēma Zviedrijai Somijas DA daļu, par turpmāko robežu uzskatot Kimijoki upi.
+
'''Abo miera traktāts''' (zv. ''Freden i Åbo'', kr. ''Абоский мирный трактат'') – pēc Krievijas-Zviedrijas kara (1741-1743) 1743. gadā Abo pilsētā (Somijā) parakstīta vienošanās starp [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]], kas vēlreiz pārapstiprināja [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līgumu]] un Krievijas impērijas tiesības uz iekarotajām zemēm Baltijas jūras reģionā. Krievija atņēma Zviedrijai Somijas DA daļu, par turpmāko robežu uzskatot Kimijoki upi.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 26.-27. lpp.
 
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 26.-27. lpp.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.histdoc.net/nystad/abo1743.html Freds-Fördrag emellan Sverige och Ryssland i Åbo den 7 Augusti 1743.]
  
 
[[Kategorija:Līgumi, pakti, ūnijas]]
 
[[Kategorija:Līgumi, pakti, ūnijas]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 19.06

Abo miera traktāts (zv. Freden i Åbo, kr. Абоский мирный трактат) – pēc Krievijas-Zviedrijas kara (1741-1743) 1743. gadā Abo pilsētā (Somijā) parakstīta vienošanās starp Krievijas impēriju un Zviedrijas karalisti, kas vēlreiz pārapstiprināja Nīstades miera līgumu un Krievijas impērijas tiesības uz iekarotajām zemēm Baltijas jūras reģionā. Krievija atņēma Zviedrijai Somijas DA daļu, par turpmāko robežu uzskatot Kimijoki upi.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 26.-27. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu