Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā - XX gs. 20.-30. gados īstenota agrārreforma Latvijas Republikā, kuras galvenais mērķis bija lielo zemes īpašumu nacionalizācija, tās atņemot līdzšinējiem īpašniekiem, un tās pārdošana bezzemniekiem, tā nodrošinot ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi pēc iespējas lielāku skaitu pilsoņu.

1920. gada 16. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma Agrārreformas likuma 1. daļu Par Valsts zemes fonda nodibināšanu, uz kura pamata nacionalizēja 1479 muižas, 171 mācītājmuižu, 294 pusmuižas, 202 lauku saimniecības, 546 atsevišķus zemes gabalus, 5865 dzimtsnomas gabalus, kopā atņemot īpašniekiem 3 396 815 ha zemes.

Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās, agrārreforma LPSR

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp.