Atšķirības starp "Aire Eduards" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Eduards Aire''' - virsnieks, [[Latvijas armija]]s ģenerālis. | + | '''Eduards Aire''' (kr. ''Айре Эдуард Иванович''; 1876.-1933.) - virsnieks, [[Latvijas armija]]s ģenerālis. |
| − | Dzimis 1876. gada 2. jūnijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu, | + | Dzimis 1876. gada 2. jūnijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā [[savvaļnieks]] 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā (''101-й пехотный Пермский полк''). 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu (''Виленское пехотное юнкерское училище''), 13. septembrī paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]]. 1909. gadā [[štabskapitans]] Daugavgrīvas kājnieku bataljonā. 1911. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]]. Pasniedzējs Kazaņas karaskolā, no 1912. gada Kazaņas kara apgabala štāba priekšnieks. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē, vecākais adjutants 77. kājnieku divīzijas štābā, kopš 1914. gada ģenerālštāba dienestā. No 03.10.1915. [[kapitans]], IV Sibīrijas armijas korpusa štāba vecākais adjutants. No 03.1917. 84. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks, kopš 1918. gada 1. marta šīs pašas divīzijas, kas tika pārdēvēta par Musulmaņu divīziju, komandieris. No 1918. gada oktobra dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (''Вооружённые силы Юга России''). Saratovas korpusa komandieris, brigādes, armijas grupas komandieris. Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju. |
1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā. | 1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā. | ||
| + | |||
| + | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], II šķira ar zobeniem (13.11.1916.) | ||
| + | * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 301. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* Rihards Treijs prof. Dr. habil. hist. Latviešu karavīrs ar ģenerāļa zīmotnēm. // Latvijas Vēstnesis. 16.09.2005. | * Rihards Treijs prof. Dr. habil. hist. Latviešu karavīrs ar ģenerāļa zīmotnēm. // Latvijas Vēstnesis. 16.09.2005. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.grwar.ru/persons/persons.html?id=3474 Айре Эдуард Иванович - Русская армия в Великой войне] | ||
[[Kategorija:A]] | [[Kategorija:A]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 21. marts, plkst. 13.50
Eduards Aire (kr. Айре Эдуард Иванович; 1876.-1933.) - virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Dzimis 1876. gada 2. jūnijā Vidzemes guberņā, Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā savvaļnieks 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā (101-й пехотный Пермский полк). 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu (Виленское пехотное юнкерское училище), 13. septembrī paaugstināts par praporščiku. 1909. gadā štabskapitans Daugavgrīvas kājnieku bataljonā. 1911. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju. Pasniedzējs Kazaņas karaskolā, no 1912. gada Kazaņas kara apgabala štāba priekšnieks. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē, vecākais adjutants 77. kājnieku divīzijas štābā, kopš 1914. gada ģenerālštāba dienestā. No 03.10.1915. kapitans, IV Sibīrijas armijas korpusa štāba vecākais adjutants. No 03.1917. 84. kājnieku divīzijas štāba priekšnieks, kopš 1918. gada 1. marta šīs pašas divīzijas, kas tika pārdēvēta par Musulmaņu divīziju, komandieris. No 1918. gada oktobra dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (Вооружённые силы Юга России). Saratovas korpusa komandieris, brigādes, armijas grupas komandieris. Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju.
1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada ģenerālis. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā.
Apbalvojumi:
- Sv. Staņislava ordenis, II šķira ar zobeniem (13.11.1916.)
- Triju Zvaigžņu ordenis
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 301. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Rihards Treijs prof. Dr. habil. hist. Latviešu karavīrs ar ģenerāļa zīmotnēm. // Latvijas Vēstnesis. 16.09.2005.
