Atšķirības starp "Akosta Uriels" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Uriel_da_Costa.png|right|thumb|200px|Uriels Akosta un mazais Spinoza (S.Hirszenbergs, 1908.)]] |
| + | '''Gabriels da Kosta''' (port. ''Gabriel da Costa'' jeb ''Uriel Acosta'', arī ''Uriel da Costa'', ~1585./90.-1640.) - filosofs. Dzimis [[Portugāles karaliste|Portugālē]], [[Portu]] pilsētā, [[Marani|maranu]] ģimenē. Studējis [[Koimbra]]s universitātē. 1614. gadā pārcēlies uz dzīvi Hamburgā, kur dzīvoja līdz 1623. gadam. Tur mainījis ticību - pārgājis no [[kristietība]]s [[Jūdaisms|jūdaismā]], - un vārdu, kļūstot par '''Urielu Akostu'''. 1623. gadā pārcēlās uz dzīvi Amsterdamā, kur izdevis traktātu "Par cilvēka dvēseles mirstīgumu", kurā kritizēja tēzi par dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi, kas viņaprāt neizriet no [[Mozus]] mācības, tātad ir izdomājumi. 1624. gadā publicējis traktātu "Farizeju tradīcijas izpēte, salīdzinot ar Rakstīto Likumu" - par šajā darbā pausto pastāvošās jūdaisma prakses kritiku [[Betdina|rabīnu tiesa]] pakļāva Akostu [[herema]]i (otru reizi viņu izslēdza no kopienas 1633. g.), savukārt laicīgās varas iestādes viņu arestēja un tiesāja, piespriežot maksāt ievērojamu naudas sodu, bet grāmatas eksemplārus konfiscēja un sadedzināja. Autobiogrāfiskajā darbā "Cilvēka dzīves piemērs" (1640. g.) visai kritiski aplūkojis reliģisko institūciju lomu kā arī cilvēkiem it kā iedzimtā dabas likuma ideju (šis likums vieno cilvēkus savstarpējā mīlestībā un ir pamats labā un ļaunā atšķiršanai. Šīs idejas visai ietekmēja [[Spinoza Baruhs|Spinozu]]. Pēdējos gadus pavadījis vientulībā, izslēgts no kopienas, bez kādiem sociālajiem kontaktiem, toties varas iestāžu uzraudzībā, Akosta vērsies rabīnu tiesā ar lūgumu anulēt izraidīšanu. 1640. gadā viņam kā [[Herēze|herētiķim]] nācās publiski atteikties no saviem uzskatiem un saņemt tradicionālo 39 pātagas cirtienu miesas sodu, pēc kā visi [[draudze]]s locekļi, atstājot [[sinagoga]]s ēku viņam gulošam pie ieejas kāpa pāri (t.i. simboliski mīdīja kājām). Šī paša gada aprīlī Akosta izdarījis pašnāvību. | ||
| + | |||
| + | ==== Bibliogrāfija ==== | ||
| + | |||
| + | * Propostas contra a tradição (1616. g.) | ||
| + | * Sobre a mortalidade da alma do homem (1623. g.) | ||
| + | * Exame das tradições phariseas conferidas com a lei escrita (1624. g.) | ||
| + | * Exemplar humanae vitae (1640. g.) | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Uriel da Costa. Examination of Pharisaic Traditions. / Facsimile of the unique copy in the Royal Library of Copenhagen. Supplemented by Semuel da Silva's Treatise on the immortality of the soul. Tratado da inmortalidade da alma. / Translation, notes and introduction by H. P. Salomon and I. S. D. Sassoon, E. J. Brill, - Leiden 1993 | ||
| + | * Adler Jacob. A Life on the Stage: A Memoir. / translated and with commentary by Lulla Rosenfeld. - Knopf, New York, 1999, ISBN 0-679-41351-0 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Exemplar humanae vitae. / Hrsg. Hans-Wolfgang Krautz. - Stauffenburg-Verlag, Tübingen, 2001, ISBN 3-86057-186-9 | ||
| + | * Josef Kastein. Uriel da Costa oder Die Tragödie der Gesinnung. - Berlin, Rowohlt, 1932 | ||
| + | * Michael Studemund-Halévy. Uriel da Costa. / Das Jüdische Hamburg. - Wallstein Verlag, Göttingen, 2006, Seite 51, ISBN 3-8353-0004-0 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Révah I.S. Uriel da Costa et les Marranes de Porto. Cours au Collège de France 1966-1972. / Édition présentée et annotée par Carsten L. Wilke. - Centre Culturel Calouste Gulbenkian, Paris, 2004, ISBN 972-8462-37-9 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.saudades.org/uriel.html David E. Bertao. The Tragic Life of Uriel Da Costa. / Portuguese Sephardic History.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://d-nb.info/gnd/118646788 Literatur von und über Uriel Acosta im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.eleven.co.il/article/10117 Акоста Уриэль - Электронная еврейская энциклопедия] | * [http://www.eleven.co.il/article/10117 Акоста Уриэль - Электронная еврейская энциклопедия] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:A]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 2. marts, plkst. 21.11
Gabriels da Kosta (port. Gabriel da Costa jeb Uriel Acosta, arī Uriel da Costa, ~1585./90.-1640.) - filosofs. Dzimis Portugālē, Portu pilsētā, maranu ģimenē. Studējis Koimbras universitātē. 1614. gadā pārcēlies uz dzīvi Hamburgā, kur dzīvoja līdz 1623. gadam. Tur mainījis ticību - pārgājis no kristietības jūdaismā, - un vārdu, kļūstot par Urielu Akostu. 1623. gadā pārcēlās uz dzīvi Amsterdamā, kur izdevis traktātu "Par cilvēka dvēseles mirstīgumu", kurā kritizēja tēzi par dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi, kas viņaprāt neizriet no Mozus mācības, tātad ir izdomājumi. 1624. gadā publicējis traktātu "Farizeju tradīcijas izpēte, salīdzinot ar Rakstīto Likumu" - par šajā darbā pausto pastāvošās jūdaisma prakses kritiku rabīnu tiesa pakļāva Akostu heremai (otru reizi viņu izslēdza no kopienas 1633. g.), savukārt laicīgās varas iestādes viņu arestēja un tiesāja, piespriežot maksāt ievērojamu naudas sodu, bet grāmatas eksemplārus konfiscēja un sadedzināja. Autobiogrāfiskajā darbā "Cilvēka dzīves piemērs" (1640. g.) visai kritiski aplūkojis reliģisko institūciju lomu kā arī cilvēkiem it kā iedzimtā dabas likuma ideju (šis likums vieno cilvēkus savstarpējā mīlestībā un ir pamats labā un ļaunā atšķiršanai. Šīs idejas visai ietekmēja Spinozu. Pēdējos gadus pavadījis vientulībā, izslēgts no kopienas, bez kādiem sociālajiem kontaktiem, toties varas iestāžu uzraudzībā, Akosta vērsies rabīnu tiesā ar lūgumu anulēt izraidīšanu. 1640. gadā viņam kā herētiķim nācās publiski atteikties no saviem uzskatiem un saņemt tradicionālo 39 pātagas cirtienu miesas sodu, pēc kā visi draudzes locekļi, atstājot sinagogas ēku viņam gulošam pie ieejas kāpa pāri (t.i. simboliski mīdīja kājām). Šī paša gada aprīlī Akosta izdarījis pašnāvību.
Bibliogrāfija
- Propostas contra a tradição (1616. g.)
- Sobre a mortalidade da alma do homem (1623. g.)
- Exame das tradições phariseas conferidas com a lei escrita (1624. g.)
- Exemplar humanae vitae (1640. g.)
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.
- Uriel da Costa. Examination of Pharisaic Traditions. / Facsimile of the unique copy in the Royal Library of Copenhagen. Supplemented by Semuel da Silva's Treatise on the immortality of the soul. Tratado da inmortalidade da alma. / Translation, notes and introduction by H. P. Salomon and I. S. D. Sassoon, E. J. Brill, - Leiden 1993
- Adler Jacob. A Life on the Stage: A Memoir. / translated and with commentary by Lulla Rosenfeld. - Knopf, New York, 1999, ISBN 0-679-41351-0
- Exemplar humanae vitae. / Hrsg. Hans-Wolfgang Krautz. - Stauffenburg-Verlag, Tübingen, 2001, ISBN 3-86057-186-9
- Josef Kastein. Uriel da Costa oder Die Tragödie der Gesinnung. - Berlin, Rowohlt, 1932
- Michael Studemund-Halévy. Uriel da Costa. / Das Jüdische Hamburg. - Wallstein Verlag, Göttingen, 2006, Seite 51, ISBN 3-8353-0004-0
- Révah I.S. Uriel da Costa et les Marranes de Porto. Cours au Collège de France 1966-1972. / Édition présentée et annotée par Carsten L. Wilke. - Centre Culturel Calouste Gulbenkian, Paris, 2004, ISBN 972-8462-37-9
