Atšķirības starp "Akosta Uriels" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Gabriels da Kosta''' (port. ''Gabriel da Costa'' jeb ''Uriel Acosta'', ~1585.-1640.) - filosofs. Dzimis [[Portugāles karaliste|Portugālē]], studējis Koimbras universitātē. 1614. gadā pārcēlies uz dzīvi Holandē. Tur mainījis ticību - pārgājis no [[kristietība]]s [[Jūdaisms|jūdaismā]], - un vārdu, kļūstot par '''Urielu Akostu'''. Savos darbos oponējis ortodoksālajiem [[Rabīns|rabīniem]] teoloģiskos jautājumos, apsūdzot tos ticībās mācības sagrozīšanā. 1623. gadā sarakstījis traktātu "Par cilvēka dvēseles mirstīgumu", kurā mēģināja apgāzt tēzi par dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Darbā "Cilvēka dzīves piemērs" visai kritiski aplūkoja gan jūdaismu un kristietību kā institūcijas, gan cilvēkiem it kā iedzimtā dabas likuma ideju (šis likums vieno cilvēkus savstarpējā mīlestībā un ir pamats labā un ļaunā atšķiršanai. Šīs idejas visai ietekmēja [[Spinoza|Spinozu]]. Savu uzskatu dēļ divas reizes (1623. un 1633. g.) izslēgts no [[sinagoga]]s. Neizturējis varas iestāžu un ortodoksālo jūdaistu spiedienu, 1640. gadā izdarīja pašnāvību. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. janvāris, plkst. 11.35
Gabriels da Kosta (port. Gabriel da Costa jeb Uriel Acosta, ~1585.-1640.) - filosofs. Dzimis Portugālē, studējis Koimbras universitātē. 1614. gadā pārcēlies uz dzīvi Holandē. Tur mainījis ticību - pārgājis no kristietības jūdaismā, - un vārdu, kļūstot par Urielu Akostu. Savos darbos oponējis ortodoksālajiem rabīniem teoloģiskos jautājumos, apsūdzot tos ticībās mācības sagrozīšanā. 1623. gadā sarakstījis traktātu "Par cilvēka dvēseles mirstīgumu", kurā mēģināja apgāzt tēzi par dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Darbā "Cilvēka dzīves piemērs" visai kritiski aplūkoja gan jūdaismu un kristietību kā institūcijas, gan cilvēkiem it kā iedzimtā dabas likuma ideju (šis likums vieno cilvēkus savstarpējā mīlestībā un ir pamats labā un ļaunā atšķiršanai. Šīs idejas visai ietekmēja Spinozu. Savu uzskatu dēļ divas reizes (1623. un 1633. g.) izslēgts no sinagogas. Neizturējis varas iestāžu un ortodoksālo jūdaistu spiedienu, 1640. gadā izdarīja pašnāvību.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.
