Atšķirības starp "Amenhoteps IV" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Amenhoteps IV''' jeb '''Ehnatons''' (an. ''Amenhotep IV'', vc. ''Amenophis IV'', kr. ''Аменхотеп IV'') – [[XVIII dinastija]]s desmitais [[faraons]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Amenhoteps III|Amenhotepa III]] dēls. Valdīja aptuveni 1372.-1354. g. p.m.ē. (LPE datējums), kad valsts robežas pletās no Eifratas augšteces līdz Nīlas 4. krācēm. Vēsturē iegājis kā reformators reliģijā un mākslā. Uz citu dievību kultu ierobežošanas rēķina izcēla Saules dieva Atonu, padarot tā pielūgsmi par dinastijas kultu, plaši konfiscēja citu dievību kultu kalpotāju īpašumus, pieņēma vārdu ''Ēhnatons''' (Atona kalps). Pārcēla galvaspilsētu no Tēbām uz paša dibināto Ahetatonu. Atbalstīja mākslā (glesniecībā, keramikā un tēlniecībā) naturālisma iezīmes, atteikšanos no klasiskajiem stila kanoniem.
+
'''Amenhoteps IV''' jeb '''Ehnatons''' (an. ''Amenhotep IV'', vc. ''Amenophis IV'', kr. ''Аменхотеп IV'') – [[XVIII dinastija]]s desmitais [[faraons]] [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Amenhoteps III|Amenhotepa III]] dēls. Valdīja aptuveni 1372.-1354. g. p.m.ē. (LPE datējums), kad valsts robežas pletās no Eifratas augšteces līdz Nīlas 4. krācēm. Vēsturē iegājis kā reformators reliģijā un mākslā. Uz citu dievību kultu ierobežošanas rēķina izcēla Saules dieva Atonu, padarot tā pielūgsmi par dinastijas kultu, plaši konfiscēja citu dievību kultu kalpotāju īpašumus, pieņēma vārdu '''Ehnatons''' (Atona kalps). Pārcēla galvaspilsētu no Tēbām uz paša dibināto Ahetatonu. Atbalstīja mākslā (glesniecībā, keramikā un tēlniecībā) naturālisma iezīmes, atteikšanos no klasiskajiem stila kanoniem.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. jūlijs, plkst. 07.24

Amenhoteps IV jeb Ehnatons (an. Amenhotep IV, vc. Amenophis IV, kr. Аменхотеп IV) – XVIII dinastijas desmitais faraons Senajā Ēģiptē, Amenhotepa III dēls. Valdīja aptuveni 1372.-1354. g. p.m.ē. (LPE datējums), kad valsts robežas pletās no Eifratas augšteces līdz Nīlas 4. krācēm. Vēsturē iegājis kā reformators reliģijā un mākslā. Uz citu dievību kultu ierobežošanas rēķina izcēla Saules dieva Atonu, padarot tā pielūgsmi par dinastijas kultu, plaši konfiscēja citu dievību kultu kalpotāju īpašumus, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps). Pārcēla galvaspilsētu no Tēbām uz paša dibināto Ahetatonu. Atbalstīja mākslā (glesniecībā, keramikā un tēlniecībā) naturālisma iezīmes, atteikšanos no klasiskajiem stila kanoniem.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 195. lpp.